Vebinārs tulkojumā no angļu valodas («web» – ‘tīmeklis’, «seminar» – ‘seminārs’) ir saīsinājums no jēdziena «tīmekļa seminārs» vai «tīmekļa konference». Tas nozīmē pasākumu rīkošanu un vadīšanu tiešsaistes režīmā.
Vebināra formā norisinās ne tikai semināri, bet arī sapulces, sēdes, konferences, prezentācijas, diskusijas un citi informējoši un izglītojoši pasākumi. Jāatgādina, ka pirmais reāllaika konferences zvans notika 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās, un kopš tā laika šāda veida saziņa starp cilvēkiem arvien pieaug. Mūsdienās tīmeklī regulāri tiek rīkoti vairāk nekā tūkstoši tīmekļa semināru par visdažādākajām tēmām, kuros miljoniem lietotāju apgūst un iemācās kaut ko jaunu, neizejot no mājām.
Vebināros interesents var piedalīties, esot pie sava datora vai kādas citas ierīces ar interneta pieslēgumu, piemēram, planšetdatora vai viedtelefona. Vebināros tiek maksimāli nodrošināta klātbūtnes izjūta, vienlaikus saglabājot veselībai drošu distanci. Viss, kas ir vajadzīgs, lai piedalītos šāda veida attālinātā seminārā, ir interneta pieslēgums, dators vai viedierīces, kā arī nepieciešamības gadījumā austiņas vai skaļruņi.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vebināri ir kļuvuši par iespēju uzņēmumiem un organizācijām vieglāk organizēt savu darbību, kā arī nodot cilvēkiem detalizētu informāciju par viņiem interesējošām tēmām.
Vebināru rīkotāji laika gaitā saskārušies gan ar šāda veida pasākumu priekšrocībām, gan arī trūkumiem. Galvenās priekšrocības ir ievērojami naudas ietaupījumi, laika taupīšana, neierobežots dalībnieku skaits, ģeogrāfiskais pārklājums, kā arī anonimitāte un iespēja skatīties semināru ierakstā u. c.
Galvenie trūkumi: tīmekļa konferences laikā pastāv tehnisku traucējumu risks, kas var izjaukt nodarbības, grūtības komunicēt dalībniekiem savā starpā, kā arī laika joslu atšķirība.
