Skaisti aizvadījām Latvijas 101. dzimšanas dienu. Decembris bija piepildīts ar koncertiem, ballēm, dāvanu gādāšanu. Ziemassvētki atnāca pa zaļiem kviešu un rapšu laukiem. Arī vecgads neatnesa ne kripatiņu baltuma. Jaunais gads tāpat atbrida pa zaļiem laukiem, uzkāpdams virsū dzeltenu pieneņu pudurītim. Bija salūti, koncerti, balles.
Bet nu iestājies atplūdu laiks, un, to izmantojot, jaunais gads sāka savu darbu. Kā esam vīlušies! Degvielai cena augšā. Protams, arī visas preces un pakalpojumi kļūst dārgāki. Valdība domā, kam vēl varētu uzlikt kādu nodokli. Izdomāja – alkoholam un cigaretēm!
Neesmu pret to, jo alkohols un cigaretes mani neinteresē, bet tie, kas tos lieto, tāpat atradīs izeju. Nopirks «klusajās točkās», izdzīs «šmakovku». Atradīs arī, ar ko aizvietot cigaretes, bet valstij garām ies miljoni, kas kritīs neīstajās kabatās. Cenšos saskatīt labo un tikai labo. Negribu gausties, bet, kad ieeju veikalā un skatos, ka to, ko vēlētos nopirkt, nemaz nevaru atļauties, tad kļūst skumji. Preču kalni sakrauti bezjēgā. Kas tos var izpirkt un izlietot? Lūk, tā mēs aprokam savu zemīti mēslos! Ražojot rodas atkritumi, tērējot veidojas atkritumi, un, nelietotu produkciju iznīcinot, arī rodas atkritumi.
Ja par to visu neaizdomājos, tad dzīvei nav ne vainas. Atbrauc ciemos bērni, mazbērni, mazmazbērni, katrs kaut ko stāsta, jautā un arī dara. Dzīve nav kartupeļu maiss, ko var nolikt tur, kur tev pašam ērtāk.
Tādas ir manas pārdomas, sākot jauno gadu. Lai pietiek spēka, saprašanas un veiksmes to nodzīvot! Lai visiem, visiem mums šis gads sagādātu mazāk vilšanos! Lai veselība, spēks un gaišas domas! Lai piepildās vēlēšanās un sapņi katrā dzīvoklī, mājā, katrā ģimenē!
