Pirms vairākiem gadiem ar skumjām rakstīju redakcijas sleju par lauku konsultantu štata vietu likvidēšanu.Nepagāja ilgs laiks, un viņi atkal bija vajadzīgi. Bet vēsture mēdz atkārtoties, un tagad jāinformē, ka zemnieku pirmie palīgi pašvaldību lauku attīstības speciālisti ar 1. jūliju kļuvuši lieki. Valsts tēriņos jeb budžetā vairs neiekļaujas darba samaksai atvēlētās summas. It kā loģiski un vienkārši no viena skatpunkta. Taču gluži citādāk un sāpīgi, lūkojoties no citas puses.Kopš 1992. gada lauku konsultanta darbu Iecavas novadā veic Stepans Drozdovs. Viņš ir izjutis iepriekš minēto cikliskumu un tajā pašā laikā arī to, ka šis speciālists ir ļoti vajadzīgs. Tikai viens piemērs. Šajā pavasarī S. Drozdovs palīdzējis 154 klientiem sagatavot vienotā platības maksājuma pieteikumus un dokumentus nogādājis Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei Jelgavā. Arī citās pašvaldībās iespējams atrast līdzīgus piemērus. Iecavas novada Dome radusi iespēju līdz šī gada beigām algot lauksaimniecības organizatoru, samazinot viņa darbu uz pusslodzi.Lauku ļaudis pieraduši izturēt vai visu, kas viņiem bijis jāpiedzīvo. Uzrunātie man sacījuši: «Mums taču nav, kur atkāpties.» Patiesi, pilsētas iedzīvotāji varbūt pametīs daudzstāvu namus, ja nebūs naudas, ar ko segt komunālo pakalpojumu rēķinus. Kas dosies uz ārzemēm, kas patversies laukos. Tur ražošana vēl nav apsīkusi, jādomā, tā neizzudīs. Ir tā, ka Latvija balstījusies uz laukiem visos tās pastāvēšanas periodos. Interesanti, kā lauku ļaudis izturēs šo kārtējo pārbaudījumu? Neba jāsamierinās tikai ar konsultāciju dienesta apcirpšanu. Šāda metodika būs jūtama vēl citās jomās.
