Viens no Eiropas Savienības vilinājumiem ir nauda, kas būs pieejama, Latvijai tajā iestājoties.
Viens no Eiropas Savienības vilinājumiem ir nauda, kas būs pieejama, Latvijai tajā iestājoties. Pašlaik Latvijai ir iespēja izmantot prāvus līdzekļus no pirmsiestāšanās fondiem, pēc iestāšanās varēs saņemt ES struktūrfondu naudu.
EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDI
Eiropas Savienībā izveidoti četri finanšu instrumenti jeb struktūrfondi, kas atbalsta pasākumus dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirību mazināšanai.
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)
Tas izveidots, lai palīdzētu izlīdzināt galvenās reģionālās nelīdzsvarotības ES robežās, piedaloties atpalikušo reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārmaiņu veicināšanā, kuru ekonomiskais stāvoklis pasliktinās.
ERAF sniedz atbalstu šādiem pasākumiem:
biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, īpaši uzsverot palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstībai, arī nodarbinātības veicināšanai tūrisma un kultūras jomās;
izpētei un tehnoloģiju attīstībai;
vietējo, reģionālo un transeiropas transporta, telekomunikāciju un enerģētikas tīklu un tiem piekļaujošās infrastruktūras attīstībai;
vides aizsardzībai un attīstībai;
sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai nodarbinātībā.
Eiropas Sociālais fonds (ESF)
Izveidots, lai izskaustu visu veidu diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, attīstītu cilvēkresursus, sekmētu informācijas sabiedrības izveidi. ESF veicina un atbalsta dalībvalstu aktivitātes darba tirgus un cilvēkresursu attīstīšanai. ESF finansējums var tikt novirzīts šādiem pasākumiem:
darba tirgus aktīvas politikas attīstīšanai un veicināšanai, lai sekmētu nodarbinātību, novērstu sieviešu un vīriešu nonākšanu ilgtermiņa bezdarba situācijā, veicinātu ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū un atbalstītu jaunu cilvēku profesionālo integrāciju;
vienādu iespēju veicināšanai darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot tām sabiedrības riska grupām, kuras tiek pakļautas sociālās izstumtības draudiem;
apmācību, izglītības, konsultāciju sistēmas pilnveidošanai, mūžizglītības veicināšanai ar mērķi veicināt un uzlabot piekļūšanu un integrāciju darba tirgū, kā arī sekmēt darbaspēka mobilitāti;
kvalificēta, izglītota un pielāgoties spējīga darbaspēka attīstībai, jaunrades un pielāgoties spēju veicināšanai, uzņēmējdarbībai un jaunu darba vietu radīšanai, labvēlīgas vides veicināšanai, darbinieku prasmju vairošanai un potenciāla palielināšanai pētījumu, zinātnes un tehnoloģiju jomās;
pasākumiem, kas sekmē sieviešu līdzdalību darba tirgū.
Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGF)
Fonds atbalsta lauksaimniecības pārstrukturēšanas un lauku attīstības veicināšanas pasākumus. Pašlaik finansējums tiek piešķirts:
ienākumu atbalstam lauksaimniecībā un dzīvotspējīgu agrāro kopienu saglabāšanai kalnu vai lauksaimniecībai mazāk piemērotos apvidos;
atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem saimniekošanas sākšanai;
saimniecību efektivitātes uzlabošanai;
ražotāju asociāciju izveidei;
lauksaimnieciskās produkcijas dažādošanai un kvalitātes uzlabošanai;
lauku infrastruktūras attīstībai;
investīcijām tūrisma attīstībā;
citiem pasākumiem – tādiem kā dabas katastrofu seku novēršana, lauku ciematu atjaunošana, lauku mantojuma aizsardzība, apmežošana, pētniecības un attīstības pasākumi, vides un lauku aizsardzība un finanšu pakalpojumi.
Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI)
Tā mērķis nodrošināt strukturālos pasākumus zivsaimniecības un ūdenssaimniecības nozarē, kā arī produkcijas apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā.
ZVFI uzdevums ir:
palīdzēt sasniegt noturīgu zivsaimniecības resursu un to izmantošanas līdzsvaru;
stiprināt struktūru konkurētspējīgu un ekonomiski stabilu nozares uzņēmumu attīstību;
uzlabot zivsaimniecības un ūdenssaimniecības produktu tirgus piedāvājumu un pievienoto vērtību;
veicināt to jomu atjaunošanu, kas ir atkarīgas no zivsaimniecības un ūdenssaimniecības. Kohēzijas fonds
Izveidots 1994. gadā. Tā mērķis ir izlīdzināt valstu atšķirības. No fonda palīdzību var saņemt tās ES dalībvalstis, kuru iekšzemes kopprodukta rādītājs uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90 procentiem no ES vidējā rādītāja. Pašlaik finansējumu no Kohēzijas fonda saņem Spānija, Grieķija, Portugāle un Īrija.
Kohēzijas fonda pamatmērķis – sniegt atbalstu vides aizsardzības pasākumiem un transporta infrastruktūras uzlabošanai.
No 2004. līdz 2006. gadam Kohēzijas fondam paredzēts finansējums 384,84 – 537,41 miljoni eiro.
Pirmsiestāšanās fondi
PHARE, ISPA, SAPARD
No 2000. gada 1. janvāra papildus PHARE programmas atbalstam kandidātvalstīm dota iespēja saņemt pirmspievienošanās palīdzību no pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem ISPA un SAPARD.
PHARE
PHARE programmas mērķis – palīdzēt Latvijai sagatavoties dalībai ES, finansējot pasākumus, kas veicina Kopenhāgenas kritēriju izpildi.
PHARE programma atbalsta institūciju stiprināšanu, paredz investīcijas ES likumdošanas pārņemšanā, atvēl līdzekļus ekonomiskai un sociālai izlīdzināšanai. Kopš 1994. gada šīs programmas nauda pieejama arī pārrobežu sadarbības veicināšanai.
No 1991. līdz 2003. gadam PHARE programmas ietvaros Latvijai piešķirti 405,5 miljoni eiro.
Visa nauda gan vēl nav izlietota, jo tās apgūšana prasa laiku un līdzekļus. Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotā informācija liecina, ka pašlaik turpinām izmantot 2001. gadā piešķirto finansējumu, sākam gatavoties izmantot arī jau 2002. gadā atvēlēto naudu.
ISPA
Kopš 2000. gada Latvijai pieejams arī ISPA programmas finansējums. Tā izmantošanu nosaka Eiropas Komisijas un Latvijas vienošanās. ISPA nauda galvenokārt paredzēta lieliem infrastruktūras projektiem.
ISPA Latvijai no 2000. līdz 2006. gadam atvēlējusi nepilnus 347 miljonus eiro.
Lielākie ISPA projekti:
«Via Baltica» rekonstrukcija,
Latvijas Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridors,
ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos,
ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Rīgā,
sadzīves atkritumu apsaimniekošana Liepājas rajonā.
SAPARD
SAPARD nauda paredzēta lauksaimniecības nozares un lauku attīstības atbalstīšanai. Līdzīgi kā ISPA, arī šī pirmsiestāšanās nauda Latvijā pieejama kopš 2000. gada.
SAPARD ikgadējais finansējums 17,3 miljoni latu, no tiem 13 miljoni latu ES finansējums, 4,3 miljoni latu Latvijas finansējums.
SAPARD atbalsta apakšprogrammas:
lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija;
lauksaimniecības zemju apmežošana;
lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana;
lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus;
vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana.
UZZIŅAI
No 2004. līdz 2006. gadam Latvijai būs pieejami līdzekļi:
ES struktūrfondi – 625,4 miljoni eiro;
Kohēzijas fonds – 384,84 – 537,41 miljoni eiro;
ES īpašās iniciatīvas – 20,6 miljoni eiro.
Galvenā atšķirība starp pirmsiestāšanās un pēciestāšanās finansējumiem:
pirmsiestāšanās finansējuma mērķis – palīdzēt Latvijai integrēties ES, no 2000. gada piešķirot arī investīcijas infrastruktūras attīstībā (ISPA fonds);
pēciestāšanās finansējuma mērķis – palīdzēt jaunajām dalībvalstīm sasniegt ES attīstības līmeni, lai tās kļūtu par pilnvērtīgām savienības loceklēm.
Lappuse tapusi, izmantojot Finanšu ministrijas sagatavotu informāciju
