Rajona Pieaugušo izglītības centra un Īslīces SOS bērnu ciemata organizēto kursu «Izglītības iestāžu loma bez vecāku gādības palikušo bērnu integrācijai sabiedrībā» dalībnieki izlaiduma nodarbībā pulcējās rajona Padomes namā pirmdien, 7. decembrī.
Rajona Pieaugušo izglītības centra un Īslīces SOS bērnu ciemata organizēto kursu «Izglītības iestāžu loma bez vecāku gādības palikušo bērnu integrācijai sabiedrībā» dalībnieki izlaiduma nodarbībā pulcējās rajona Padomes namā pirmdien, 7. decembrī. Visi kursanti saņēma sertifikātu, ko pasniedza ciemata direktors Juris Valmiers.
Doma par audzinātāju mācībām radās manā pirmajā seminārā, kad sāku strādāt Īslīcē, stāstīja Juris Valmiers. Realizēt šo ieceri varējis ar zviedru palīdzību, kuri sadāvinājuši naudu trim labiem mērķiem.
Viens – pēc paša direktora uzskatiem. Protams, varējis nopirkt zīmuļus un uzdāvināt bērniem, taču, zinot, ka arī Īslīces ciemata bērni mācās un mācīsies tuvējās skolās un tiem būtu jānonāk labi sagatavotu audzinātāju rokās, izlēmis organizēt šādus kursus.
Tika izstrādāta 95 stundu programma, un pagājušā mācību gada beigās sākās nodarbības. Ar kursantiem strādāja Pedagogu izglītības atbalsta centra darbinieces Inta Vadone, ped. mag. Anita Skalberga un ped. doc. Maija Valce no Talsu rajona Skolu valdes.
Mācību mēnešos divās grupās zināšanas apguva pedagogi un audzinātāji no Bauskas 2. vidusskolas, Griķu un Īslīces pamatskolas, no Mežotnes internātvidusskolas un bērnunama «Annele». Audzinātājs Viktors no «Anneles» apgalvoja, ka bērniem problēmas ir tikpat sarežģītas kā pieaugušajiem, un kursos gūtais palīdz tikt galā ar tām. Griķu skolotājas Ināra, Ludmila un Velta uzskata, ka dzīvi vada Dievs, bet kursos uzzinātais ļauj ieskatīties bērnu dvēselēs dziļāk.
Noslēguma dienā katram kursantam bija jāaizstāv mājas darbs: izvēlētais konkrēta bērna audzināšanas plāns, kā arī jāatbild uz trim jautājumiem: ko es gribu panākt, kā to darīt un cik ilgā laikā. Nodarbību vadīja Inta Vadone. Zinādama, ka «audzēkņi» ir labi mācījušies, viņa izvēlējās trīs dažādus mājas darbus. Tos analizējot, viņa iesaistīja sarunā kursantus. Debašu gaitā atklājās, ka kursos apgūtā metodika mācību iestādēs var sadurties ar kolēģu konservatīvajiem uzskatiem. Mācību programma balstīta uz gluži vienkāršiem pamatiem: skolotājam nevar būt citu interešu kā vienīgi bērni un griba palīdzēt viņiem. Turklāt jebkuras problēmas risināšana prasa pedagogu sadarbību, attiecību sakārtošanu starp skolu valdi un izglītības iestāžu vadītājiem.
Ziemassvētku laiks ir brīnišķīgs, sacīja I. Vadone. Bībeles leģenda par Kristus dzimšanu ir ļoti veiksmīga. Ar to var izskaidrot katra bārabērna nākšanu pasaulē, kas arī ir brīnums. Un viņš nav vainīgs, ka tie, kuriem šis brīnums bijis dots, nav to novērtējuši.
Noslēgumā Inta Vadone vēlējās uzzināt, vai kursos gūtais pedagogiem dzīvi ir sarežģījis profesionāli? Saņēmusi vienprātīgu atbildi, – jā, ir sarežģījis, – viņa jutās apmierināta: tas nozīmē, ka ir noticis kaut kas.
