Gita Grīnberga ir sekretāre un bibliotekāre Skaistkalnes vidusskolā. Kaut gan noslogotība darbā ir liela, Gita pratusi atlicināt laiku vaļaspriekam – sauso ziedu kārtošanai jeb floristikai.
Gita Grīnberga ir sekretāre un bibliotekāre Skaistkalnes vidusskolā. Kaut gan noslogotība darbā ir liela, Gita pratusi atlicināt laiku vaļaspriekam – sauso ziedu kārtošanai jeb floristikai.
Gitas darinātās glezniņas, pušķīšus un vainadziņus atzinīgi novērtējis ne viens vien skaistkalnietis. Pašai meistarei mājās gan gandrīz neviens darbiņš neesot «aizķēries» – lielākā daļa aizceļojusi kā dāvanas paziņām, draugiem.
Gita ziedu kārtošanas mākslu apguvusi pašmācības ceļā. «Sausās kompozīcijas veidoju, paļaujoties uz intuīciju. Pirms diviem gadiem apmeklēju kursus Bulduros. Tur atklāju, cik daudz esmu jau apguvusi, strādājot patstāvīgi,» saka Gita. Skaistkalnē viņai domubiedre floristikā ir skolotāja Sarmīte Zariņa, kam «līdzīgas izjūtas un domas».
– Kur un kā jūs iegūstat materiālus kompozīcijām?
– Daļu augu izaudzēju savā dārziņā. Ir puķes, kurām sēklas novācu pati, citas pavasarī braucu uz sēklu veikaliem izraudzīties. Pārējos materiālus vācu dabā pastaigājoties, galvenokārt – smilgas, kalmes un meldrus. Tādējādi pastaigas man parasti ir ar konkrētu mērķi. Svarīgi nenokavēt īsto laiku, kad nogriezt, jo, ja pārzied, augs zaudē skatu.
Savāktos augus glabāju istabas bēniņos, kur neviens cits netiek ielaists. Arī nekādus krāmus tur neliek. Tur ir tikai mana puķu valstība.
Esmu mēģinājusi ziedus kaltēt sausās jūras smiltīs. Puķes saliek smiltīs un tad viegli tās sijā virsū, lai sabirst katrā ziedlapiņā. Kalst lēni, kādu mēnesi, bet efekts ir acīm redzams – ziedi saglabā formu un daļēji arī krāsu.
– Kādus materiālus izmantojat bez sausajiem ziediem?
– Dažādus riekstiņus, tos nopērku tirgū. Arī sēnes, ko salasu mežā. Pazīstu sēnes, kas sakalstot nezaudē formu un krāsu. Tāpat vācu arī dažādus ķērpjus. Arī uz ielas nokritušus, ja vien kāds nav paspējis tos samīt. Un kur tad vēl zīles! Vai katrā mēteļa kabatā man atradīsies pa zīļu cepurītei. Kad esmu jūrmalā, tad laiku veltu dažādu interesantu akmentiņu, gliemežvāku, koku gabaliņu lasīšanai.
Reiz komposta kaudzē atradu izkurcējušu redīsu, no kā pāri palicis tikai koksnainu dzīslu karkasiņš. Man tas likās pietiekami interesants, lai paceltu no zemes, nomazgātu un pievienotu materiāliem.
