Agrīna vecuma bērni Latvijā nesaņem pietiekami daudz mātes piena. Tāpēc 78% mazuļu slimo ar rahītu, 30% – ar anēmiju, 36% ir alerģiski.
Agrīna vecuma bērni Latvijā nesaņem pietiekami daudz mātes piena. Tāpēc 78% mazuļu slimo ar rahītu, 30% – ar anēmiju, 36% ir alerģiski. Dabiski ēdināti bērni vismaz trīs reizes mazāk slimo ar caureju.
Pirmajās dienās pēc piedzimšanas ir normāli, ja samazinās jaundzimušā svars. Pēc tam tas pieaug vidēji par 18 līdz 20 g diennaktī. Vesels jaundzimušais grib ēst sešas reizes diennaktī, vismaz 6 līdz 8 rei- zes diennaktī slapina autiņos, pirmajā dzīves mēnesī nomoda laiks ir apmēram četras stundas.
Skolas soma ar visu, kas tajā ir iekšā, nedrīkst pārsniegt 10 procentu no bērna ķermeņa svara. 30 kg smagam bērnam somai nevajadzētu būt smagākai par 3 kg. Mēģiniet somu nosvērt un pie reizes pārbaudiet, varbūt bērns nēsā līdzi liekas grāmatas.
Katru dienu brokasto tikai 17% skolēnu, vakariņo tikai 10%. Skolēnu uzturs ir vienveidīgs. Daudzi bērni tikai retumis saņem siltu ēdienu, maz augļu un svaigu dārzeņu. Sākot no skolas vecuma, strauji samazinās veselo bērnu skaits.
Strauji pieaug smēķētāju skaits skolēnu, īpaši meiteņu vidū. 15 gadu vecumā mūsu valstī smēķē 39% zēnu un 26% meiteņu. Šie rādītāji par situāciju Latvijā ir vieni no satraucošākajiem Eiropā.
Lielākais nepilngadīgo toksikomānu un narkomānu skaits Latvijā konstatēts 1995. gadā, kad, salīdzinot ar 1994. gadu, tas trīskāršojās un sasniedza 7,5% no visiem jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Policijas aptaujas dati liecina, ka ikvienā Latvijas skolā ir kāds bērns, kurš jau ir nokļuvis toksisko vielu atkarībā, ir ļoti maz tādu, kuri nebūtu tās pamēģinājuši.
1998. gadā Valsts Narkoloģijas centrs īsteno Pasaules Veselības organizācijas finansētu projektu «Atkarību izraisītājvielu lietošanas profilakse Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jaunatnes vidū». Programmas mērķis ir informēt par atkarību izraisītājvielu (alkohola, narkotiku, toksisko apreibinošo vielu, tabakas u. c.) patieso dabu un postu, ko tās var nodarīt jauniešu garīgajai un fiziskajai veselībai.
Ļoti bieži jaunieši agrīni uzsāk dzimumdzīvi un, neraugoties uz plaši pieejamo informāciju, apdraud veselību, riskējot saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Pusaudžu vecumā stājoties dzimumattiecībās, nelietojot kontracepciju, meitenēm iestājas nevēlama grūtniecība. 1996. gadā Latvijā ap 700 abortu veikti jaunietēm no 15 līdz 18 gadu vecumam.
