Trešdien, 29. jūlijā, redakcijā iedzīvotāju telefonu zvanus uzklausīja KRISTIĀNA LĪBANE, «Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētāja 6. Saeimā, Saeimas Eiropas lietu komisijas locekle, juriste.
Trešdien, 29. jūlijā, redakcijā iedzīvotāju telefonu zvanus uzklausīja KRISTIĀNA LĪBANE, «Latvijas ceļa» frakcijas priekšsēdētāja 6. Saeimā, Saeimas Eiropas lietu komisijas locekle, juriste.
Vai no privatizācijā iegūtajiem miljoniem nevarēja atvēlēt divpadsmit vai trīspadsmit miljonu, lai visiem pensionāriem kompensētu zemes sertifikātus?
– Pašlaik zemes sertifikātu kompensēšanai līdzekļu pietiek tikai represētajiem pensionāriem. Privatizācijā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā, par kura dalīšanu lemj valdība. Līdz šim ar privatizācijas līdzekļiem «lāpītas» dažādas vajadzības – nauda novirzīta pensiju indeksācijai, mediķu algām un tamlīdzīgi. Tāpēc arī jābūt ieinteresētiem, lai lielie uzņēmumi tiktu privatizēti. Tad arī būtu līdzekļi gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan citām jomām.
Valstī izskan ierosinājumi samazināt slimnīcu skaitu, gultu skaitu. Vai tad mūsu valsts to var atļauties?
– Nezinu, kas apgalvojis, ka jāsamazina gultu skaits vai jāaizver slimnīcas. To var darīt tikai tad, ja ir atbilstošs nodrošinājums.
Mēs, Bauskas rajona zemnieki, meklēsim politisku spēku, kas atbalstīs mūsu prasības. Zemkopības ministrs, kas pārstāv Zemnieku savienību, jautāts, vai nākamgad no mums pirks graudus, tikai parausta plecus, piebilstot: «Ja neiet ar graudiem, ražojiet minerālūdeni!» Mūs salīdzina ar Eiropas zemniekiem, taču nepasaka, kādas Eiropā subsīdijas?
– Pirmsvēlēšanu vasarā Rāviņš nekur nedēsies. Tādēļ zemniekiem skaidri jāformulē savas prasības, ministram ar tām būs jārēķinās.
uu Jūs stingri aizstāvat labojumus Pilsonības likumā. Kas traucē nepilsoņiem integrēties mūsu sabiedrībā un pēc tam saņemt pilsonību?
– Grozījumi Pilsonības likumā nepilsoņiem liek integrēties sabiedrībā – grozījumi neatceļ ne valodas, ne vēstures eksāmenu, arī lojalitātes apliecināšanu Latvijas valstij ne. Tikai no Latvijas izglītības sistēmas būs atkarīgs, vai bērni mācēs valodu un vēsturi. Jau tagad pieaug to krievvalodīgo ģimeņu skaits, kuru bērni iet latviešu skolās.
uu Kad Latvijas uzņēmēji šogad Krievijas dulluma dēļ sāka ciest zaudējumus, tad Birkava kungs teica, ka valstij jāpalīdz uzņēmējiem pārorientēties uz Rietumu tirgu. Kas šajā virzienā reāli darīts un kāda ir «Latvijas ceļa» attieksme pret vadošās ražotāju organizācijas aicinājumu atbrīvot vismaz no Godmaņa laika nodokļu parādiem?
– Birkavs toreiz bija satriekts par radušos situāciju. Ko citu viņam atlika teikt? Par konkrētajiem pasākumiem runājot, kalni nav gāzti. Ir bijuši mēģinājumi, bet par rezultātiem neko nezinu. Uzskatu, galvenā loma šeit būtu Ārlietu ministrijai – tai jāpēta eksporta tirgus un par pētījumos gūtajām atziņām jāinformē mūsu uzņēmēji.
Atlaist parādus ražotājiem – to var tikai pēc uzņēmuma individuālas, detalizētas izpētes. Atlaist parādus «mirējam» un visiem pēc kārtas nav iespējams.
Kāda, jūsprāt, atšķirība starp «Latvijas ceļu» un Šķēles partiju?
– Atšķirību ir ļoti daudz. «Latvijas ceļš» ir daudz centriskāka un liberālāka partija. Šķēles partija politiski aktīvi slīd labējā nišā, viņa tuvināšanās ar «Tēvzemi» bija nepārprotama.
Kā premjers Šķēle bija diezgan liberāls. Pagaidām neesam redzējuši Šķēles partijas programmu. Viņi uzskata, ka tā jāizstrādā, kad būs ievēlēti, jo pirms tam tas esot lieks spēku patēriņš.
Kas nākamā sasaukuma laikā tiks darīts pašvaldību interešu labā?
– Kamēr pastāvēs pašreizējā pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma un kamēr «Latvijas ceļš» būs valdībā, lielākais «terors», ar ko vērsīsimies pret valdību, Finansu ministriju un premjeru, būs pašvaldību finansu izlīdzināšana.
Budžeta grozījumos izcīnījām to labvēlīgo finansu izlīdzināšanas modeli, ko prasīja Pašvaldību savienība. Taču tas vēl nav ideāls.
Esam atraduši līdzekļus Lauku ceļu attīstības programmai.
Kā vērtējat tagadējo vēlēšanu sistēmu?
– Mažoritārā vēlēšanu sistēma diez vai līdzētu rast izeju. Pirmajā brīdī parlaments būtu vēl saskaldītāks nekā līdz šim.
Bet nākotnē, manuprāt, partiju skaits samazināsies. Nedomāju, ka Latvijā nonāksim pie divpartiju sistēmas. Atzīstu par labu, ja Latvijā būtu trīs četras lielas partijas, no kurām divas varētu izveidot valdību.
Tuvāko četru gadu laikā ir jāizlemj, kādu mēs vēlamies redzēt Satversmi. Mūsu vēlēšanu sistēma ir ārkārtīgi demokrātiska, taču stabilitāti tā nerada. Ne jau velti tauta ik gadu «nopelna» jaunu valdību. Es atbalstītu šādu vēlēšanu sistēmu: pusi parlamenta ievēl no vienmandāta apgabaliem, pusi – pēc proporcionālās sistēmas.
