Šonedēļ ir diena, kad godā tiek celts ķirbis – pati lielākā oga. No tā gatavo saldus un sāļus ēdienus: dārzeņu sautējumus ar gaļu, ķirbju kūkas un cepumus.
Šonedēļ ir diena, kad godā tiek celts ķirbis – pati lielākā oga. No tā gatavo saldus un sāļus ēdienus: dārzeņu sautējumus ar gaļu, ķirbju kūkas un cepumus.
Ķirbju svētkiem jeb Helovīnam nav latviska izcelsme. Tie nāk no Īrijas ķeltiem senā pagātnē. Amerika ķirbju svētkus iepazinusi tikai ap 19. gadsimta vidu, kad tur ieradās īru imigranti. Viņi svinēja šos svētkus naktī pirms Visu Svēto dienas, ko katoļu baznīca atzīmē 1. novembrī.
Izgrebtos ķirbjos tiek ievietotas aizdegtas sveces, un šos lukturus izliek pie mājas ārdurvīm vai logu ārējām palodzēm. Maskās tērpušies bērni no mājas uz māju iet, lūgdami saldumus vai ziedojumus, ko nodod labdarībai.
Vienkāršs un ātri pagatavojams ēdiens ir pankūkas. Mīklai pievienojot smalki rīvētu ķirbju masu, nav vajadzīgas olas, tikai milti un garšvielas. Vēl gardākas šīs pankūkas izdodas, ja pie liek arī gabaliņos grieztus ābolus.
Divas olas sakuļ ar pusglāzi cukura, pievieno pusglāzi kefīra, tikpat skābā krējuma, naža galu sodas, šķipsniņu sāls. Labi samaisa un pievieno 2 glāzes smalki rīvēta ķirbja masas. Tad maisot pieber 1,5 – 2 glāzes miltu un griež mīklā nomizotus, skābus ābolus, kā mēdz teikt, cik traukā ieiet. Visu labi samaisa, ja mīkla pārāk bieza, pielej mazliet ūdens. Ļauj miltiem uzbriest, pievieno vaniļas cukuru.
Cep uz sakarsētas pannas eļļā, veidojot vidēji lielas pankūkas. Gatavas pankūkas pārkaisa ar rīvētu kanēli. Var ēst ar skābu krējumu un cukuru, var paķert gluži vienkārši bez nekā. Nu ļoti garšīgas.
Priecīgus ķirbju svētkus vēlot – INGA MUIŽNIECE
