Vairs neesmu Bauskas rajona iedzīvotājs, tomēr man kā dzimušam iecavniekam ir interese par aktualitātēm jūsu novadā.
Vairs neesmu Bauskas rajona iedzīvotājs, tomēr man kā dzimušam iecavniekam ir interese par aktualitātēm jūsu novadā. Tādēļ abonēju jūsu rajona avīzi «Bauskas Dzīve». Pārdomas raisās par dažiem vietvārdiem.
Pašvaldību apspriešanai nodoti Latvijas apdzīvoto vietu nosaukumi, kurus tām izsūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde. Vietvārdi, kuros tauta sauca savas apdzīvotās vietas, protams, ir pašvaldības jautājums, bet varbūt tā nav tikai viena pagasta problēma. Manuprāt, katra latvieša goda lieta ir rūpēties, lai viņa tēvzemē apdzīvotai vietai, lauku sētai, ciemam vai pat pilsētai būtu tās vēsturiskais nosaukums.
Neizpratni rada Bauskas
rajona divu pašvaldību – Gailīšu un Īslīces pagasta – rīcība. Diemžēl tās neizprot latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma svarīgumu. Vai tiešām tur vairs nav neviena deputāta, kurš apzinātos, ka ikkatrai apdzīvotai vietai bijusi sava vēsture un arī vēsturiskais nosaukums? Gailīšu un Īslīces pagastā vēl līdz šai dienai eksistē vietvārdi – Uzvara, Rītausma. Ko tie izsaka? Kādas uzvaras ir izcīnītas senajā jau zemgaļu apdzīvotajā vietā ar skaistu nosaukumu Kamarde? Kādu īpašu rītausmu redzam Īslīces pagastā? Vēl ļaunāk, ka pat mācību iestādei ir nosaukums Uzvaras vidusskola. Cik ilgi var dzīvot ar «sovjetisma» nosaukumiem?
Senie vietvārdi jeb toponīmi ir jāņem aizsardzībā pēc jau ieteiktā vietvārdu kodeksa, jo pašvaldības tomēr lieto padomju laikā iestrādātos nosaukumus, kas, manuprāt, neizsaka neko. Šādus tendenciozus, muļķīgus kolhozu un citus nosaukumus vietvārdu komisija ieteikusi izskaust.
Savukārt vietvārdu kodeksā noteikts: «Katram jauniekārtotajam centram jāatrod šīs zemes senais vietvārds, tāds nosaukums, kāds attiecīgajai vietai ir bijis agrāk.
Savukārt, ja uz vienu objektu pretendē vairāki nosaukumi, priekšroka jādod visvecākajam vai vēsturiski visspilgtākajam.
Nekādā ziņā nav pieļaujama izpatikšana kādām noteiktām aprindām.»
Vietvārdi ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mūsu tautas nacionālajiem dārgumiem. Latvijā kā nekur citur pasaulē saglabājies vislielākais seno vietvārdu (toponīmu) blīvums. Tie ir tikpat vērtīgi kā tautasdziesmas. Vietvārdiem jāsakņojas savā zemē, savā vietā.
G. ROZĪTIS, Jelgavas rajona Cenu pagasta padomes deputāts
