Arvien vēl turpinās mūsu paplukušo lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu sijāšana caur eirostandartu normatīvu sietiem.
Arvien vēl turpinās mūsu paplukušo lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu sijāšana caur eirostandartu normatīvu sietiem. Taču no visa šī sietu komplekta mūsu godbijīgi pakalpīgie ierēdņi izvēlējušies vissmalkākos. Netiek diferencēti uzņēmumi pēc to nozīmes un vietas starptautiska, valsts un vietēja mēroga tirgū. Kā attaisnojumu šiem drakoniskajiem noteikumiem pasniedz faktu par salmonelozes un trihinelozes saslimšanas samazināšanos.
Moderno tehnoloģiju ieviešana, protams, iespējama tikai lielajos uzņēmumos. Ieviešot modernās metodes, tiek novērsta dzīvās būtnes, proti, ražotāja, saskare ar iegūto produkciju, kas samazina dizentērijas un citu infekcijas slimību izplatīšanos patērētāju vidū.
Taču, kā liecina pasaules pieredze, arī supertehnoloģiski attīstītos pārtikas uzņēmumos iespējama cilvēka faktora negatīvā ietekme, un tad šīs infekcijas izplatīšanās vairs nav salīdzināma ar desmitiem un pat arī simtiem iespējamo mazo uzņēmumu kļūmīgajām situācijām.
Vērojot mūsu ierēdņu rūpes par patērētāju veselību, izbrīnu izraisa viens fakts. Nekāda uzmanība netiek pievērsta ģenētiski modificētas pārtikas tirdzniecībai. Visbīstamākā šajā pārtikas veidā ir tieši soja. Tā ir gandrīz jebkura pārtikas produkta sastāvā – desās, margarīnā, cepumos, tortēs, šokolādēs, sieros u. c.
Eiropā pārtikas veikalos šādi produkti drīkst būt ne vairāk par 10 procentiem, turklāt jābūt attiecīgām norādēm un zemākām cenām. Varbūt šī modificētā pārtika vēl nav atradusi Latvijas tirgu? Taču uzmanīties liek tikko veiktās pārbaudes, kurās izmantotas ārvalstu laboratorijas, kā arī informācija par pārtikas tirgus nebūšanām Krievijā. Arī šajā valstī it kā neesot modificētu preču. Taču nesen Maskavā atklāta lieta par dokumentu viltošanu un modificētas sojas pārdošanu kā dabiski audzētu. Ienākumi šādiem viltus sojas tirgoņiem esot ievērojami un nedaudz atpaliekot no ieroču un narkotiku tirdzniecības. Tātad, ja Rietumos un Austrumos šī prece ir, tad māc šaubas, vai arī mūsu pārstrādes uzņēmumi nestrādās ar šo produkciju, varbūt arī tāpēc parādās desas santīmu vērtībā.
Katrs patērētājs, protams, izlems pats, kādu pārtiku lietot, taču, lai izšķirtos, jābūt legālam šo preču tirgum. Modificētu sieru, desu rituļus nedrīkst slēpt dabisku preču klāstā. No modificētām pārtikas izejvielām aizliegts ražot zīdaiņu produkciju. Ir dzirdēts, ka vācu firma, kura pēc amerikāņu licences gatavoja zīdaiņu pārtiku, esot pārkāpusi šo likumu.
Turpinot caursijāt lauksaimniecības uzņēmumus un piespiežot tos iegādāties modernās tehnoloģijas, lauksaimniecības produktu cena vismaz trīskāršosies. Iedzīvotāju ienākumi tuvākajos gados diez vai trīskārt palielināsies. Robs budžeta ieņēmumu daļā sakarā ar muitas ieņēmumu samazināšanos no 60 līdz 15 procentiem būs jāaizpilda nodokļu maksātājiem. Valsts tagad galvenokārt balstīsies uz iedzīvotāju nodokļiem.
Tā kā tuvākajā laikā mums, patērētājiem, “lieti noderēs” šie modificētās pārtikas plaukti. Tāpēc liels lūgums pārtikas un veterinārdarbiniekiem –pievērst lielāku vērību un stingrību šī sortimenta noformēšanai, lai jūtamies droši, ko ēdam mēs un mūsu bērni.
