Kokapstrādes firmā «Piebalgas» SIA (Vecumnieku pagasts) strādājošie ceturtdien, 3. septembrī, rīkoja piketu.
Kokapstrādes firmā «Piebalgas» SIA (Vecumnieku pagasts) strādājošie ceturtdien, 3. septembrī, rīkoja piketu. Uzņēmumam ievērojami samazināsies konkurētspēja zāģmateriālu tirgū, turklāt vairākiem strādniekiem būs jāzaudē darbs. Tā apgalvo firmas direktors Jānis Leitāns.
Sešdesmitajos gados kokapstrādes cehu Piebalgās ierīkoja Bauskas mežrūpsaimniecība. Zāģētava Piebalgās ir lielākā ražotne Vecumnieku pagastā, kur strādājuši gandrīz divsimt cilvēku. «Gan SIA «Piebalgas» ražotne, gan dzīvojamais sektors atrodas uz zemes, ko deviņdesmito gadu pirmajā pusē atdeva zemes īpašniekam Zigurdam Tīkmanim,» skaidro Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis.
«Īpašniekam tika piedāvāts daudz un dažādu variantu – gan kompensācija naudā, gan zemes gabals citur. Diemžēl šie centieni izrādījušies nesekmīgi un vēl joprojām Z. Tīkmanis nav nevienam pateicis, ko galu galā viņš grib panākt.»
Kalte nojaukta pašu rokām
Pēc Z. Tīkmaņa prasības ar tiesas lēmumu par nelikumī- gu atzīta pirms trim gadiem Piebalgās uzstādītā zāģmateriālu kalte. Šodien kaltes vairs nav – strādnieki savām rokām to tikko nojaukuši. Rajona tiesu izpildītāju kantora vadītājs Laimonis Pīlādzis saka: «Spriedums ir izpildīts, kalte nojaukta, bet vai tas ir kāds risinājums?»
Uzņēmumā strādājošie rīkoja piketu vietā, kur līdz šim atradās kalte. Tagad tur ir metāla krusts. Piketā klāt bija arī vietējās varas pārstāvji, firmas vadība. Neattaisnojās visu klātesošo cerība tikties ar pašu zemes īpašnieku, kurš, kā apgalvo L. Pīlādzis, pats šādu tikšanos ierosinājis un ticis uzaicināts ar rakstveidā noformētu ielūgumu. Preses pārstāvju centieni satikt saimnieku mājās bija neveiksmīgi. Piektdien, 4. septembrī, «Bauskas Dzīve» mēģināja sazināties ar Z. Tīkmani pa telefonu, taču nesekmīgi.
Cieš uzņēmuma un Piebalgu ļaudis
Piebalgās gan ceham, gan dzīvojamām ēkām ir vienota kanalizācija, ūdensapgāde un apkure. Ja firma būtu spiesta pārcelties pavisam, ciems paliktu likteņa ziņā. Taču jau tagad iedzīvotāji, 30 ģimeņu, gaida maksas par komunālajiem pakalpojumiem paaugstināšanos. J. Leitāns lēš, ka vismaz trīspadsmit strādnieku, kas apkalpoja kalti, zaudēs darbu, cietīs viņu ģimenes.
Uzņēmuma darbiniece Valentīna Sirmele izsaka bažas, ka nav zināms, kāda būs īpašnieka turpmākā rīcība. «Z. Tīkmanis visu laiku cīnījās par to, lai cehu novāktu vispār,» apgalvo V. Sirmele. Kā iemeslu samilzušajai problēmai viņa uzskata nepilnības likumdošanā, kas šajā gadījumā liek nojaukt vienu nozīmīgu ražošanas objekta daļu.
Firmas direktors J. Leitāns tagad redz tikai vienu iespēju – zāģētavai jāpārorientējas uz savādāku ražošanas tehnoloģiju, jāmeklē cits tirgus. «Ja dzird runājam, ka Latvijai ar savu preci jākonkurē pasaules tirgū, tad ko šajā lietā varam darīt mēs, kas «atsviesti» trīs gadus atpakaļ? Būs atkal jāsāk ar cirvi un zāģi. Nesaskatu jēgu, kādēļ muļķības vai ļaunprātības dēļ bija jāsalauž ražošanas objekts, lai tas nebūtu vesels,» saka J. Leitāns. Kā neizprotamu un dīvainu direktors atzīmē īpašnieka prasību tiesā, kurā viņš pieprasa kompensēt zaudējumus par neizaudzētiem kartupeļiem zemē, ko jau desmit gadu klāj asfalts.
