Kā izvairīties no datoru inficēšanas ar elektroniskajā pastā saņemtajām mēstulēm?
Zvana un pārbauda
Zinaīda Sparāne, Rundāles novada domes speciāliste izglītības un informācijas tehnoloģiju jautājumos:
Rundāles novada pašvaldības iestāžu datoros centīgi lietojam un atjauninām antivīrusu programmas. Brīžos, kad parādās bīstamie vīrusi, par to informējam darbiniekus, brīdinot, lai never vaļā aizdomīgus e-pasta sūtījumus. Reizi gadā Rundāles novadā rīkojam semināru par drošību datoru darbībā un internetā, kā tas likumā ir noteikts.
Datora «veselības» nodrošināšanā galvenais ir regulāri atjaunināt antivīrusa programmu. Ir jāuzmanās. Saņemot e-pastu no nezināma sūtītāja, vēlams iepriekš pārliecināties, vai tāda adrese eksistē. Ikdienā saņemu daudz e-pastu, bet pārzinu savus sadarbības partnerus Latvijā un ārzemēs. Neveru vaļā sūtījumus, kur ir saite ar lūgumu «Lūdzu, uzklikšķini!». Saņemot e-pastu ar pielikumiem, skatos, kādi ir failu paplašinājumi – vai ir atbilstošie .doc, .docx., .xls, nevis programmas fails .exe vai kas cits.
Ir situācijas, kad vīruss pats sevi izplata un savāda informācija pienāk no pazīstama cilvēka. Arī tādu neatveru, bet vispirms sazinos ar sūtītāju. Interneta ļaundari reizēm izmanto personas vārdu un uzvārdu, bet e-pasta paplašinājumu pievieno citu. Arī šādās situācijās jābūt uzmanīgiem.
Ne visu atgūst
Lauris Tijons, SIA «Datateh» datorspeciālists:
Cilvēki kļuvuši gudrāki un inficētos datorus pārbaudei atnes mazāk. Pirms pusmēneša bija īsts «CTB locker» vīrusa vilnis. Visvairāk uzķērās grāmatveži. Sūtījums bija mēneša beigās, kad jāsagatavo atskaites.
Vīrusu datorā var ātri likvidēt, bet problēmas sagādā šifrētie dati. Parasti šifrēšanai izvēlas attēlus, videofailus, dažādu veidu dokumentus. Vīruss, piemēram, neaiztika grāmatvedības programmu «Zalktis», bet dažas citas skāra ļoti nopietni.
Problēma nereti ir tā, ka vīrusu datorā uzreiz nepamana. Atvērās logs, pazuda, un viss. Kādai klientei brīdinājums parādījās tikai nākamajā rītā. No vairākiem datoriem informāciju izdevās atgūt. Tomēr kopumā rezultāti ir puse uz pusi – daļai datoru informācija ir šifrēta un bez īpašas šifra atslēgas nav atgūstama. Vienā gadījumā bija īpaši nepatīkama situācija – kad atjaunināšanas jeb «backup» kopija atradās uz tā paša datora.
Daudz darba savulaik sagādāja tā sauktais «policijas vīruss», kura programmētāji lika uz noteiktu kontu samaksāt sodu par nelegāla interneta satura skatīšanos. Tagad jāuzmanās arī no viltus programmām, kas neoficiālās mājaslapās piedāvā instalēt atjauninājumus.
Mēstules mainās
Svetlana Amberga, it drošības institūcijas «CERT.LV» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja:
«CTB locker» vīrusu izplata tikai peļņas gūšanas nolūkos, jo par datu atbloķēšanu jeb atšifrēšanu ļaunās programmatūras izplatītāji pieprasa izpirkuma maksu. Izpirkums gan ir jāmaksā «bitcion» valūtā jeb kriptovalūtā, kas ļauj noslēpt saņēmēja pēdas.
Antivīrusa programmas nepasargā jūsu datoru no inficēšanās ar «CTB locker» vīrusu, lietotāju galvenokārt var glābt paša kritiskā domāšana. Kaitniecisko sūtījumu veidi nemitīgi mainās, tās kļūst ticamākas, personiskākas, tomēr tās ir mēstules.
Uzmanīga attieksme pret e-pasta sūtījumiem palīdzēs pasargāt datoru no apdraudējumiem jebkurā situācijā. Parasti mēstules datorvīrusus izplata vai nu ar kaitnieciskām saitēm, vai pielikumiem.
Tā kā vīrusa «CTB locker» gadījumā lielāko daļu datu nav iespējams atgūt, mājaslapā bleepingcomputer.com pieejama informācija angļu valodā, kā rīkoties, lai mēģinātu atgūt zaudētos failus.
Informāciju par jaunākajiem apdraudējumiem var atrast «CERT.LV» mājaslapā www.cert.lv. Lai uzzinātu ko vairāk par jaunākajiem apdraudējumiem, jāmeklē ziņas tehnoloģiju portālos un antivīrusu ražotāju mājaslapās.
