Bauskas rajonā 2006./2007. mācību gadā bija augstākā nesekmība Latvijā. Kādi tam ir cēloņi?
Bauskas rajonā 2006./2007. mācību gadā bija augstākā nesekmība Latvijā. Kādi tam ir cēloņi?
AIJA SPRIŅĶE, Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja:
Situācija uzlabojas
Izglītības pārvalde sāka rīkoties uzreiz pēc šo rezultātu uzzināšanas. Situācija ir uzlabojusies, salīdzinot 2006./2007. mācību gada vērtējumus ar 2007./2008. mācību gada pirmā pusgada vērtējumiem.
Izvērtējām situāciju Bauskas rajona skolās ar augstāko nesekmības līmeni un meklējām iemeslus šādai situācijai. Skolas izveidoja rīcības plānus, kuri tika apkopoti. Izglītības pārvalde pievienoja savus ierosinājumus un skolām nosūtīja vēstuli ar ieteikumiem.
Viens no galvenajiem nesekmības iemesliem tiek minēts, ka izglītības iestādēm nav vienotas pieejas skolēnu sasniegumu vērtēšanā. Bauskas rajonā strādā zinoši, bet vērtēšanā ļoti stingri pedagogi. Par to liecina valsts pārbaudes darbi. Tajos vairākums skolēnu saņem augstāku vērtējumu, nekā attiecīgajā priekšmetā gadā izlicis skolotājs. Otrs svarīgs iemesls nesekmībai ir neattaisnotie kavējumi, kuru samazināšanā ieguldītais darbs ikvienā skolā un pašvaldībā pagājušajā mācību gadā nesis pozitīvus rezultātus tikai trešdaļā no visām izglītības iestādēm.
Benita Svareniece, psiholoģe, SIA “Karjeras izglītības centrs” izglītības centra “Vīzija” vadītāja:
Procesu vajadzētu cilvēciskot
Viens no nesekmības galvenajiem iemesliem ir mūžīgi reformējamā izglītības sistēma. Jaunieši, kuri šogad beigs pamatskolu, sāka mācīties kārtējās reformas laikā un kļuva par nebeidzamu pārveidojumu ķīlniekiem. Man ir divi bērni šajā vecumā, tāpēc labi zinu, cik smagnējas un pārblīvētas ir izglītības programmas. Tajās būtu jāsamazina akadēmiskums un jāakcentē praktisku, dzīvē nepieciešamu iemaņu apguve.
Nesekmības otrs cēlonis ir izglītojamo motivācijas trūkums. Lūzums visbiežāk iestājas 6. klasē. Pēc tam ir ļoti grūti pusaudžus pārliecināt, lai viņi atgūtu mācīšanās prieku. Viss izglītības process skolās ir ļoti saspringts, bet mēs, pieaugušie, necenšamies to cilvēciskot, domājot vispirms par bērniem, nevis standartiem. Nevēlēšanās mācīties ir neapzināts protests. Manuprāt, motivāciju varētu uzturēt, vienkāršojot sarežģītās programmas un samazinot stresu, ko skolēni nepārtraukti izjūt.
AIVA LEIMONTE, Uzvaras vidusskolas 10. klases skolniece:
Vairāk uzmanības
Nedomāju, ka nesekmība ir skolotāju vaina. Manā klasē bija maz tādu, kam 9. klases centralizētajos eksāmenos bija augstāks vērtējums nekā attiecīgajā mācību priekšmetā. Vecākiem vajadzētu pievērst vairāk uzmanības saviem bērniem un viņu sekmēm. Daži ikdienā nemaz neinteresējas par atvases gaitām skolā, atzīmēm. Mācību gada beigās, apskatot liecību, ir pārsteigums par nesekmību.
Varētu vairāk organizēt pulciņus, interešu klubus, lai skolēni izjūt ciešāku saikni ar savu mācību iestādi. Daudzi uzreiz pēc stundu beigām dodas klaiņot pa ielām.
Skolotāja palīga amats ir laba ideja. Bērniem tiktu pievērsta lielāka uzmanība, varētu labāk izprast, kāpēc viņi negrib vai nevar iemācīties.
Viens no nesekmības palielināšanās iemesliem visā Latvijā ir straujā tehnoloģiju attīstība. Jaunieši sākuši ļoti daudz laika pavadīt pie datora, kas novērš uzmanību no mācībām.
