Kāpēc mūsu valstij ir mazāks budžets nekā Igaunijā? Kāpēc iekasējam vismazāk nodokļu Baltijā?
Ināra Pētersone, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore
Daudz faktoru
Iekasēto nodokļu apjomu, kas veido valsts budžeta lielāko daļu, ietekmē vairāki faktori – nodokļu veidi, bāze, likmes, atlaides un atvieglojumi, kā arī dažādi izņēmumi.
Latvijā nodokļu ieņēmumus nereti saista tikai ar ēnu ekonomikas īpatsvaru un VID padarīto tās mazināšanā, taču tas ir šaurs skatījums. Latvijā budžets ir balstīts uz brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi. Tādēļ jāvērtē uzņēmējdarbības vide kopumā, jo ēnu ekonomikas līmeni ietekmē nodokļu maksātāju attieksme pret saistību izpildi. Liela loma ir tam, kā valdības politika stimulē uzņēmējdarbību, vai uzliek tai papildu slogu.
Šogad četros mēnešos VID iekasējis par 4,9% jeb 110,80 miljoniem eiro vairāk nodokļu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, sasniedzot
2 367,5 miljonus eiro. Šonedēļ prezentētie Rīgas Ekonomikas augstskolas Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma rezultāti liecina, ka 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar 2014. gadu, ir mazinājies par 2,2% no IKP, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vērojams neliels ēnu ekonomikas pieaugums. Lai gan salīdzināšana ir grūti īstenojama, VID salīdzinājis Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrācijas darbības efektivitāti un izmaksas, ar ko aicinām iepazīties.
Indulis Pētersons, uzņēmēju kluba «Bauska’97» prezidents
Ienākumu avots
Jautājumu par to, kāpēc Latvijā neveicas ar nodokļu iekasēšanu, apspriež visi. Mans viedoklis – ja ir uzņēmumi, kas taisa mahinācijas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), tas nozīmē, ka vai nu nodoklis ir grūti administrējams, vai nav normāli iekasējams, vai ir par lielu. Tiesa, uzņēmēji grib, lai nodokļi būtu mazāki, tas rosina nodokļus maksāt. Piemēram, kad PVN likme bija 18 procenti, tad maz dzirdējām par shēmām un shēmotājiem. Valdības pārstāvji gan uzskata, ka PVN procentu likme ir atbilstoša situācijai.
Ir daudz nosacījumu, kas skar nodokļu jomu, un reizēm rodas izjūta, ka pašai valdībai nav skaidrs, kā iekasē nodokļus un kur aiziet dažādas atlaides un atvieglojumi. Pēdējās izmaiņas – ja juridiskās personas pērk portatīvos datorus un telefonus, tos neapliek ar PVN. Grūti pateikt, kāpēc un kā šāds lēmums pieņemts, kam tas nāk par labu.
Diemžēl Latvijā ir tā – ja normāli maksā nodokļus, tad uzņēmēju vieglāk kontrolēt un sameklēt, kur piesieties, nekā atrast shēmotājus, kas izvairās no tā. Turklāt daudzviet runā, ka uzņēmēji ir mahinatori, zagļi – noskaņo sabiedrību, ka tādiem jābūt, kaut kas jāslēpj. Tomēr uzņēmējs ir galvenais nodokļu maksātājs, ministri neko neražo. Pievienotā vērtība – pārdodamas preces un pakalpojumi – ir tikai uzņēmējam.
Gatis Orlickis, uzņēmuma «Baltic Pictures» vadītājs, sirdī baušķenieks
Cerības uz izrāvienu
Man nav vienaldzīgs valsts budžets, iekasētie nodokļi. Mani satrauc to pārvaldīšana. Kā var būt, ka nodokļus iekasē vairāk, bet ekonomika joprojām stagnē, naudas nepietiek? Satrauc, ka VID sāk uzvesties kā visvarenākā institūcija, kas arvien biežāk rīkojas, balstoties uz pieņēmumiem.
Vienlaikus es negribu visu uzvelt tikai Ieņēmumu dienestam. Mēs joprojām neesam iemācījušies nekrāpties, nedomāt tikai par savu labsajūtu. Mēs joprojām neesam iemācījušies strādāt. Cik daudzviet darbs tiek darīts bez pievienotās vērtības un kvalitātes! Vadot uzņēmumu, man jārūpējas par saviem darbiniekiem, viņu ģimenēm, jādomā par sevi, vai vecumdienās varēšu atļauties zāles nopirkt. Tam pretī man tiek uzlikti arvien augstāki nodokļi un arvien bezjēdzīgāks to izlietojums.
Taču esmu pamanījis kādu pozitīvu tendenci – jaunā paaudze vairs tik daudz neliek sabiedrību nacionālajos rāmjos – latvietis un krievs. Tā ir laba lieta veiksmīgam biznesam. Varbūt tieši nacionālais izlīgums varētu dot mūsu ekonomikai strauju izrāvienu.
Indulis Pētersons.
