Jūtos kā nolikusi nozīmīgāko eksāmenu savā mūžā, tā Sandra Kalniete teica žurnālistiem vakar, 13. aprīlī, tūlīt pēc viņas izklaušināšanas Eiropas Parlamentā Briselē.
Jūtos kā nolikusi nozīmīgāko eksāmenu savā mūžā, tā Sandra Kalniete teica žurnālistiem vakar, 13. aprīlī, tūlīt pēc viņas izklaušināšanas Eiropas Parlamentā Briselē.
Sandra Kalniete visvairāk baidījusies, ka ar savām nemākulīgajām atbildēm nodarītu kaunu Latvijai, bet tā nav noticis. Tikai vienu brīdi viņa atbildot lūdza divas sekundes, lai savāktos un koncentrētos, jo tulkotāja austiņās bijis iestājies klusums. Eiroparlamenta pārstāvju attieksme pret komisāres amata kandidāti bija labvēlīga.
Kā risinājās jauno Eiropas Komisijas (EK) komisāru kandidātu noklausīšanās procedūra? Vispirms mūsu komisāra amata kandidāte teica desmit minūšu uzrunu deputātiem latviešu valodā. Tad politisko grupu koordinatori uzdeva jautājumus Sandrai Kalnietei.
Ieskatam daži jautājumi, kas tika uzdoti S. Kalnietei – par pārtikas drošības jautājumiem, kā tos risināt, kāda situācija ir jaunajās dalībvalstīs. Vaicāja par cukura reformu, par tirdzniecību un brīvo preču apmaiņu. Zaļo partijas pārstāvis, kurš sevi pieteica arī kā velsieti, piemēram, jautāja, kas jaunās komisāres skatījumā ir svarīgākais ģimenes saimniecību attīstībā atpalikušajos reģionos, kā varētu sabalansēt mazo saimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, ne tikai veicināt lielo saimniecību darbību, kā tas bijis līdz šim. Vaicāja arī par darba sadalījumu starp Sandru Kalnieti un Francu Fišleru. Citi vēlējās zināt, kāpēc S. Kalniete nepalika ārpolitikā, ko viņai nozīmēs komisāres mandāts.
Sandra Kalniete atklājās kā Latvijas bijusī ārlietu ministre, kurai jāaizstāv savas valsts intereses. Atbildot uz jautājumu, kāda būs krieviski runājošās kopienas situācija, viņa norādīja, ka Latvijai ir izdevies radīt integrētu sabiedrību, nav bijis vardarbīgu konfliktu. Latvija ir atrisinājusi visas citas ar integrāciju saistītas problēmas, tiks galā arī ar satraukumiem, ko rada izglītības reforma. Viņa pat paspēja īsi izklāstīt šīs reformas būtību.
Kāpēc Sandra Kalniete ar viņas izglītību un līdzšinējo darba pieredzi norīkota par “ēnu” lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāram Francam Fišleram – šis jautājums urda daudzus. No lietuviešu kolēģiem, piemēram, uzzināju, ka viņu komisāra amata kandidāte Dalia Gribauskaite ir Lietuvā pazīstama finanšu speciāliste, kura tagad norīkota pie kultūras jautājumu komisāra. Šos norīkojumus veicis vienpersonīgi pats Romano Prodi, tādas ir viņa tiesības. No dažiem avotiem uzzināts, ka līdz rudenim, sešus mēnešus, jaunajiem komisāru kandidātiem galvenais uzdevums ir apgūt Eiropas Komisiju, tās funkcijas, politiku, nevis specifiskās kultūras vai lauku tēmas. Kā atzina Sandra Kalniete, – kur gan vēl labāk iepazīt Eiropas Komisijas darbu, kā strādājot tajā komisijā, kas pārzina trešdaļu visa ES budžeta. Fišlera kungs ar desmit gadu pieredzi EK ir īstais, no kura var daudz mācīties.
Sandra Kalniete uzskata, ka lauksaimniecības lietu risināšanā liela loma ir bijusi un ir Latvijas lauksaimnieku organizācijām un tās varētu darīt vēl vairāk, precīzi definējot savas intereses. S. Kalniete apņēmusies reizi mēnesī iekārtot vienu reģionālu braucienu pie Latvijas zemkopjiem. To viņa plāno savā brīvajā laikā, jo: “Esmu latviete un eiropiete, bet, darbojoties Eiropas Komisijā, pirmām kārtām es īstenoju Eiropas politiku, tādu solījumu esmu devusi.”
Ceturtdien, 15. aprīlī, Eiroparlamenta prezidentu konference izveidos noslēdzošo viedokli par visu desmit jauno komisāru kandidātu noklausīšanos un izjautāšanas rezultātus apkopos vēstulē.