Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienība bija apkopojusi datus par pagājušās ziemas postījumiem graudaugu un rapšu platībās. Apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme «Bauskas Dzīvei» nodevusi Zemkopības ministrijas sniegto atbildi.
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienība bija apkopojusi datus par pagājušās ziemas postījumiem graudaugu un rapšu platībās. Apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme “Bauskas Dzīvei” nodevusi Zemkopības ministrijas sniegto atbildi.
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi jūsu šīgada 27. maija vēstuli par kompensācijām pārsētiem un bojātiem ziemājiem.
Informējam, ka kompensācijas par zaudējumiem, kuri radušies nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, tiek izmaksātas saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 1857/2006. Šīs regulas 2. panta 8. punkts nosaka – “”nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām”, ir tādi laika apstākļi kā, piemēram, sals, krusa, ledus vai sausums, kas iznīcina vairāk nekā 30% no vienas saimniecības vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā”. Taču jāņem vērā šīs pašas regulas 11. panta 7. punkts, kurš nosaka – “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofai, par tādiem oficiāli jāatzīst valsts iestādēm”. No šīs regulas izriet, ka kompensācijas var izmaksāt par neiegūto produkciju, nevis par ziemāju pārsēšanu vai par izlietotajiem līdzekļiem un ka valstij ir jāizsludina nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ radusies ārkārtas situācija.
Papildus informējam, ka, lai nodrošinātu paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku vadības principus un radot pamatu kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai, ir izstrādāts lauksaimniecības risku vadības koncepcijas projekts, kas tiek izvērtēts un pilnveidots sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.
Izvērtējot iepriekš minēto, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par iespējamo riska vadības mehānisma ieviešanu lauksaimniecībā ar paša lauksaimnieka līdzdalību netiks piešķirtas kompensācijas par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītiem zaudējumiem lauksaimniecībā, ja vien tā nebūs izsludināta kā ārkārtas situācija visā valstī un par to pieņemts attiecīgs lēmums. Jūsu norādītajā gadījumā Zemkopības ministrijai nav tiesību un pietiekama pamatojuma, lai izmaksātu kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies ziemas postījumu dēļ. Nodarbojoties ar lauksaimniecību, katram ir jārēķinās, ka laika apstākļi var arī nebūt labvēlīgi katru gadu.
M. ROZE, ministrs
Koncepcija vēl klejo pa kabinetiem
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme komentē saņemto atbildi: “Vērojot labības laukus pēc nelabvēlīgās ziemas, pavasaris tiem ir palīdzējis atkopties. Beidzot arī sagaidīts tik nepieciešamais mitrums. Katastrofa, protams, lauksaimniekiem tā vēl nav, arī Zemkopības ministrijai atsakot kompensācijas. Tomēr nevar piekrist ministra formulējumam, ka, pavasarī pārsējot iznīkušos ziemājus, to nevar pieņemt kā neiegūtu ražu. Atgādinu, ka rajonā pārsēti 3117 ha ziemāju un 2449 ha ziemāju bojāti vairāk par 50 procentiem.
Neizprotami lēni virzās jautājums par riska vadības ieviešanu. Jau divus gadus šī koncepcija klejo pa Zemkopības ministrijas kabinetiem, bet atrisinājuma vēl joprojām nav.”
