Savu kaimiņieni informējot, piemēram, par liliju izstādi, neuzskatu, ka esmu iesaistījusies sabiedrisko attiecību veidošanā. Es gluži vienkārši viņai daru zināmu konkrētu faktu. Informācijas nodošana nav iemesls ne sabiedrisku, ne personisku attiecību veidošanai. Diemžēl pēc līdzīga principa vadās arī daudzi ierēdņi, kuri valsts iestādēs veic sabiedrisko attiecību speciālistu pienākumus. Pagājušajā nedēļā sākās diskusija par šajā jomā strādājošo darba efektivitāti. Dažas ministrijas un citas valsts iestādes jau ir pasteigušās paziņot, ka likvidēs preses un sabiedrisko attiecību nodaļas.Uz to reaģēja sabiedrisko attiecību profesionāļu interneta vortāls www.7guru.lv, kas publicēja šogad veiktās aptaujas rezultātus un aicināja ekspertus izteikt viedokļus. Aptauja apstiprina faktus, ko jau ilgstoši esmu novērojusi savā ikdienas saskarsmes lokā. Bieži vien gan valsts iestāžu vadītājiem, gan sabiedrisko attiecību speciālistiem trūkst pat minimāla priekšstata, ar ko īsti šajā jomā būtu jānodarbojas.Daži raksta projektus papildfinansējuma piesaistei vai interneta mājaslapās ievieto plānoto norišu sarakstus. Citi uzskata, ka viņu vienīgais pienākums ir atbildēt uz žurnālistu tālruņa zvaniem, un pat neslēpj, ka sarežģīti jautājumi nav vēlami. Ir gadījies sastapt arī tādus, kas uzvedas kā modri mājas sargi, jo viņu galvenais uzdevums ir savu darba devēju norobežot no traucēkļa – sabiedrības. Tomēr, likvidējot valsts iestāžu sabiedrisko attiecību dienestus un atbrīvojot profesionālus speciālistus, iedzīvotāju tiesības saņemt adekvātu informāciju kļūs vēl ierobežotākas. Tas ir iemesls pārdomām.
