– Gāju vakar pa ielu. Skatos – trīs sit vienu. Steidzos palīgā. – Nu un kā? – Grūti. Pa četriem ar pūlēm piebeidzām. (Latviešu padomju anekdote) Tieši šāds iespaids rodas, vērojot preses un politisku darboņu aktivitātes.
– Gāju vakar pa ielu. Skatos – trīs sit vienu. Steidzos palīgā.
– Nu un kā?
– Grūti. Pa četriem ar pūlēm piebeidzām.
(Latviešu padomju anekdote)
Tieši šāds iespaids rodas, vērojot preses un politisku darboņu aktivitātes, publiski «sitot» ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču. Ja kādas partijas vadītājam pietrūkst prasmes un veiksmes politiskās intrigās, viņš tiek padarīts par grēkāzi un visu nelaimju vaininieku. Vai visi politiķi priecīgi «berzē rokas», Zemnieku savienību uz laikiem no politikas svītrojot, pēkšņā sklerozē aizmirstot, ka runa ir par būtisku procesu valsts attīstībā – privatizāciju.
Pēdējā laikā radīts iespaids, ka Laimonis Strujevičs radījis likumdošanas aktu, ar kuru valsts kasei vardarbīgi atrauj 8 miljonus latu. Vēl vairāk – daži preses materiāli apgalvo, ka Privatizācijas aģentūras padome ir zaglis, kas nozog šo naudu godīgajam nodokļu maksātājam. Nevēlos iedziļināties jautājumos vai mērķtiecīgi mainīt maksāšanas līdzekli privatizējamiem objektiem no latiem uz sertifikātiem. Taču šo jautājumu vajadzēja uzdot Andrim Šķēlem, kurš 1996. gada 10. martā kā premjers Satversmes 81. panta kārtībā uzspieda likumā «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju» grozījumus 52. panta 2. daļā, kas paredzēja Latvijas Privatizācijas aģentūrai tiesības privatizācijas subjektam valsts īpašumu izpirkšanas procesā mainīt naudā maksājamo daļu pret privatizācijas sertifikātiem ar krasi atšķirīgu vērtību. Divu gadu laikā nomaiņu no latiem uz sertifikātiem veica 161 privatizētājs, kopumā valsts kasē neienāca 7,1 miljons latu.
Kā Saeimas budžeta komisijas loceklis piedalījos vairākās sēdēs, kad pats toreizējais premjers «ar putām uz lūpām» aizstāvēja šos principus. Tikai nez kādēļ atstāja normu – kam gribam, tam ļaujam nomainīt latus pret sertifikātiem, kam gribam, tam neļaujam. Tādējādi radīja precedentu – paklausīgam uzņēmējam šāda nomaiņa notiek viegli, bet oponenti lai maksā ragā visu summu latos.
Vai Laimonis Strujevičs bija tas, kas radīja jaunās likumdošanas izmaiņas? Nebūt ne. Kļūmi likumā saprata jau toreizējais ekonomikas ministrs Guntars Krasts, likumdošanas izmaiņas gatavoja Atis Sausnītis, bet ekonomikas ministrijas kabinetos sagatavoto dokumentu parakstīja Laimonis Strujevičs. Princips – sakārtot izplūdušo normu, kas pieļāva korupcijas iespējas. Jaunā norma ļauj izdarīt šādas izmaiņas visiem, ne tikai izmeklētiem uzņēmējiem, tiklīdz tie izpildījuši virkni privatizācijas noteikumu. Jaunā norma ļauj šo darbību veikt tikai «caurspīdīgās» situācijās.
Mēģināšu izskaidrot tautiskāk. Andra Šķēles valdība radīja sistēmu, kas draugiem ļauj privatizēt šo to «pa lēto». Visraženāk šo normu realizēja a/s «Remars», kas Rīgas kuģu remonta rūpnīcas privatizācijas procesā pret sertifikātiem nomainīja 1.308 miljonus latu.
Privatizācijas padome nolēma dot visiem iespējas mainīt maksāšanas līdzekli, kas vien to vēlēsies un būs izpildījis virkni privatizācijas noteikumu. Lēmumu virzīja Strujevičs.
Tikai šobrīd sāka satraukties pilsoņi, prese, Valsts prezidents un prokuratūra. Rezultātā Strujevičs paša izstrādāto kārtību apturēja. Domāju, ka tagad neviens nesaņems atļauju mainīt naudu pret sertifikātiem.
Katrā ziņā noteikta kārtība radīta. Sabiedrības uzmanība pievērsta. Tikai viens gan ir būtisks – privatizācija nav mazāk svarīga lieta kā Pilsonības likumā jautājums par pilsonības piešķiršanu zīdaiņiem un bērniem līdz astoņu gadu vecumam, par ko tiek gatavots referendums. Domāju, ka «Dienai» vajadzētu publicēt to uzņēmumu sarakstu, kas jau nomainījuši maksāšanas līdzekli un ar Andra Šķēles gādību valsts kasei «garām aizslidinājuši» 7000000 latu. Vajadzētu rūpīgāk skaidrot privatizācijas būtību, bet pirms lielāko valsts uzņēmējsabiedrību galējas privatizācijas («Latvenergo», «Latvijas gāze», «Rīgas kuģniecība», «Ventspils nafta») pieprasīt tautai, kā šī privatizācija veicama. Nezinu, ko īsteni sākumā plānoja Laimonis Strujevičs, bet tas, ko viņš pašlaik veicis, Latvijas valsts interesēm ir atbilstošs.
Līdz šim privatizācijas procesu vadīja Jānis Naglis, par kura godīgumu vismaz man šaubas neradās. Pēc nākamajām vēlēšanām viņš gandrīz droši tiks jaunievēlēto politisko spēku nomainīts, tad korupcijai pie iepriekšējās normas būtu bijusi tāda «zaļā gaisma», ka lielākie uzņēmumi tiktu privatizēti «par sviestmaizi».
P. APINIS, savienības «Latvijas ceļš» deputāts
