Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs pārstāv vēlētāju apvienību «Lauki un skola».
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs pārstāv vēlētāju apvienību «Lauki un skola». Pašreizējā padomē tai ir piecas deputātu vietas. Jau desmit gadu padomes priekšsēdētājs ir J. Cielavs – pēc izglītības ekonomists. Viņam patīk izturības pārbaudījumi, no jaunības dod priekšroku garajām distancēm. Sarunā viņš atbild uz lasītāju jautājumiem.
Vēlētāju apvienības «Lauki un skola» izvirzītie deputāti trešo reizi kandidē pašvaldības vēlēšanās. Ko labu padomes un pagasta administrācija ir izdarījušas kopš iepriekšējām vēlēšanām?
– Uzskatu, ka viss ir bijis normāli. Skolas un izglītība, sociālā aprūpe – turētas uzmanības lo- kā un sakārtotas. Pagājušajā gadā izglītība saņēma 201 tūkstoti latu no pagasta budžeta, tas ir, divas trešdaļas. Pagasta trīs skolās mācās ap 500 bērnu. Kad sāku strādāt par priekšsēdētāju, viens no uzdevumiem bija – sakārtot vietējās mācību iestādes. Pamazām pilnveidota katra – ar domu, lai secīgi prāvāks ieguldījums būtu visās. Pēc ugunsgrēka Jaunsaules pamatskolā bija vajadzīgi lieli ieguldījumi, tādēļ radās atkāpes no plānotā. Mācību iestāde ir atjaunota un sakārtota, nepārtraucot stundas.
Visas trīs skolas apgādātas ar autobusiem. Visi pedagogi, kuri studējuši maģistrantūrā, saņēmuši pašvaldības atbalstu.
Pagasts gādājis par medicīniskās aprūpes nodrošināšanu. Darbojas trīs doktorāti, tie ir izremontēti, uzlabotas tehnoloģijas. Dakteri saņēmuši to, ko prasījuši. Gadā 20 tūkstoš latu tērējam medicīnai, 50 procentu no šīs summas ir pašvaldības līdzekļi.
Vai pagastam ir izstrādāts sociālās un ekonomiskās attīstības plāns?
– Esam saņēmuši valsts finansējumu plāna izstrādei, pašlaik sagatavota pirmā redakcija. Tuvākajā laikā, tas varētu būt martā, ar plānu iepazīstināsim iedzīvotājus. Uzklausīsim viņu domas par projektu. Domāts par jaunu darba vietu radīšanu, tūrisma attīstību, izmantojot kultūrvēsturiskos objektus.
Kāpēc iedzīvotājiem netiek sniegta informācija par budžeta izlietojumu?
– Negribētu piekrist, ka šī informācija nav pieejama. Katru ceturksni budžetu izskata un apstiprina pagasta padomes sēdēs. Jau vairākus gadus veidojam pagasta informatīvo biļetenu un ziņas par naudas izlietojumu atspoguļojam šajā izdevumā. Katru gadu tiekamies ar iedzīvotājiem dažādos sarīkojumos, kuros es vienmēr informēju par pašvaldības finansēm. Nevienam nav liegts saņemt ziņas par budžeta izlietojumu un piedalīties pagasta padomes sēdēs.
Kāda pašvaldībai ir sadarbība ar Valsts Nodarbinātības dienestu, iesaistot bezdarbniekus sabiedriski lietderīgā darbā?
– Sadarbība ir bijusi ļoti laba. Pirms dažiem gadiem sabiedriski lietderīgā darbā iesaistījām vairāk nekā 20 bezdarbnieku. Viņi strādāja visās skolās, parka aprūpē. Neveiksmīgākais ir bijis pagājušais gads. Tas saistīts ar pārmaiņām Nodarbinātības dienesta prasībās – pašvaldībām bija jāizstrādā projekti. Mēs tādu sagatavojām par tūrisma attīstību, izmantojot Vecsaules pamatskolu. Konkursā mūsu projekts neguva atbalstu un mēs izgājām no aprites. Šogad ir izstrādāts pieteikums un mēs desmit, piecpadsmit bezdarbnieku iesaistīsim darbā.
Kāpēc Vecsaules parku sakopj tikai pirms Līgo svētkiem, nevis regulāri? Arī grāvmalas daudzviet nav appļautas.
– Mēs katru gadu piedalāmies konkursā «Latvijas sakoptākais pagasts» un zemāku novērtējumu par piekto vai sesto vietu rajonā neesam saņēmuši. Vecsaules pašvaldībai ir izteiktas pateicības un piešķirtas dāvanas. Nevaru teikt, ka mūsu pagasts būtu sliktākais. Konkursā vērtējums ir ļoti plašs. Nav tā, ka viss būtu pamests un neviens neliktos ne zinis. Vecsaules parkā estrāde un soli ir sakārtoti, vasarā notiek brīvdabas izrādes. Uzturam kārtībā piemiņas vietas, kas atrodas pagasta teritorijā.
Kā pagasts strādā ar īpašniekiem, kuri nerūpējas par saviem objektiem un teritoriju, piemēram, cehi Vecsaules centrā un Jaunsaulē. Tur izskatās kā pēc kara.
– Tās ir privatizācijas sekas. Privatizējot droši vien vajadzēja domāt, ko tur veidos un kāds labums būs pagasta iedzīvotājiem. Tajā laikā acīmredzot bija vēlēšanās ātrāk izmantot pajas. Tomēr ar rūgtumu jāatzīst, ka ne jau saimnieki izputināja Vecsaules un Jaunsaules cehu un atstāja tos kā karalauku. Postītāji ir vietējie iedzīvotāji. Vecsaulieši jau zina, kas to izdarīja. Par cehu īpašniekiem arī īstas skaidrības nav, aizsūtījām viņiem vēstuli ar lūgumu informēt, kā apsaimniekos objektu, bet atbildi nesaņēmām.
Kā tiek maksāts zemes nodoklis?
– Nekustamā īpašuma nodokļa parādu summa ir aptuveni 11 tūkstoš latu. Sūtām paziņojumus un atgādinājumus katru ceturksni, gadā iztērējam ap 600 latu pasta izdevumiem. Zemniekiem klājas aizvien grūtāk, tādēļ arī kavējas nodokļa maksājumi. Kādreiz pēc zemes plēsās, tagad ir sācies pretējais process. Katrā padomes sēdē kāds īpašnieks atsakās no zemes.
Kādas perspektīvas ir Jaunsaules pamatskolai, cik bērnu tajā mācās no kaimiņu pagastiem? Kāpēc tik daudz naudas tika izšķiests šīs skolas remontam?
– Tur, kur ir skola, veidojas izglītības, kultūras un sadzīves centrs. Arī apkārtējai sabiedrībai iespējams iesaistīties aktivitātēs, Jaunsaulē, piemēram, izmanto sporta zāli.
Jaunsaules skolā mācās 134 audzēkņi, gandrīz puse ir no Brunavas pagasta. Pēc ugunsgrēka atjaunošanas darbiem valsts atbalsts bija jāizkaro, bet ar 148 tūkstošiem latu nepietika, lai visu izdarītu. Skolas remonts izmaksāja 190 tūkstošus, izmantojām pašvaldības budžeta naudu. Ir izdarīts liels darbs, ēka siltināta, tā atbilst mūsdienu prasībām, to atzina arī rajona pašvaldību vadītāji, kuri pērn apmeklēja Jaunsauli. Uzskatu, ka līdzekļi nav izšķiesti velti. Būtu jādomā arī par nodegušās Jaunsaules muižas atjaunošanu vai konservāciju. Ja ēka tā stāvēs vēl piecus gadus, tā var kļūt bīstama.
Vai nākotnē tiks saglabātas trīs skolas? Varbūt reālāka ir skolu optimizācijas projekta izstrāde?
– Kad stājos pagasta priekšgalā, bija divas skolas, ar manu svētību izveidoja skolu Ozolainē. Sākumā bija pirmās klasītes, tagad tā izaugusi par pamatskolu. Par mācību iestāžu pastāvēšanu ir dažādas domas. Cilvēcīgi spriežot, laikam jau vajadzīgas visas trīs. Attālumi pagastā lieli, ja tagad bērniem no bijušā «Pirmā maija», kā mēs sakām, vajadzētu nākt uz Vecsaules skolu, tas būtu ap 20 kilometru. Mazo klašu skolēnus palaižot tik tālā ceļā, uztraukums ir bērniem un vecākiem. Jaunajai paaudzei tomēr ilgāks laiks jāpavada savā dzimtajā vietā, lai to novērtētu, lai būtu kādas atmiņas.
Jautājums par trim skolām ir apspriežams, bet skaidrs viens, – slēdzot kādu skolu, zaudētāja būs sabiedrība plašākā apkārtnē. Lai skolas apvienotu, vajadzīgas lielas investīcijas. Ar savu budžetu mēs to nespējam izdarīt. Esmu skolām piedāvājis, lai tās iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus.
Kā atrisinās klašu komplektāciju pēc izglītības likuma, ja 1997. gadā pagastā ir piedzimuši tikai 11 bērni?
– Jā, tajā gadā dzimstība tiešām bija tik zema. Pērn Vecsaules pagastā piedzima 22 bērniņi. Runājot par komplektēšanu, domāju, ka nekas ļauns nenotiks. Visas trīs mūsu skolas apmeklē bērni no kaimiņu pagastiem.
Vai pašvaldība novērtē un apbalvo mācību iestāžu labākos audzēkņus?
– Tiem skolēniem, kuri piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, daļēji apmaksājam ceļa izdevumus. Daļēji finansējam izdevumus par skolēnu vasaras nometnēm. Nav izstrādāta labāko skolēnu prēmēšanas sistēma, no skolām neesam šādu ieteikumu saņēmuši.
Pēc kāda principa bērniem iedala brīvpusdienas? Kādu atbalstu sniedz daudzbērnu ģimenēm?
– Brīvpusdienas piešķir daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm pēc skolu ieteikuma. Mēs saņemam sarakstu, to izskata sociālo jautājumu komitejā un padomes sēdē. Brīvpusdienas piešķirtas 80 skolēniem, Vecsaules pagastā pavisam ir 380 skolas vecuma bērnu.
Izskatot vecāku iesniegumus, samaksājam daudzbērnu ģimeņu atvašu ārstēšanās izdevumus. Sagaidot 1. septembri, lielajām ģimenēm piešķiram desmit latu pabalstu.
Kā paredzēts organizēt jauniešu brīvā laika izmantošanu Vecsaules centrā un visā pagastā, kā viņus piesaistīt dzimtajām vietām? Pašlaik daudz jaunu cilvēku dodas projām no pagasta.
– Rīkojam dažādu svētku svinības, kurās sakām paldies mūsu skolotājiem, citu profesiju darbiniekiem. Ņemot vērā Iecavas pagasta piemēru, esam iecerējuši nominēt mūsu gada cilvēkus. Pagastā darbojas vairākas pašdarbības kopas. Pieaicinot kaimiņu – Skaistkalnes – pagasta dziedātājas, izveidots apvienotais sieviešu koris. Notiek arī sporta svētki, īrējam telpas sporta nodarbībām Bauskā. Gaidām vecsauliešu ierosinājumus brīvā laikā izmantošanā.
Ar varu nevienu nespēsim noturēt, projām aiziet apdāvinātākie jaunieši, viņi nes Vecsaules vārdu tālāk.
