Kokerspanielam Šerijam garšo dažādi cilvēkiem domāti ēdieni, iespējams, iepriekšējā dzīvē viņš bijis cilvēks.
Kokerspanielam Šerijam garšo dažādi cilvēkiem domāti ēdieni, iespējams, iepriekšējā dzīvē viņš bijis cilvēks.
Ēdelīgais kustonis
Divus gadus vecais suņuks ir ļoti ēdelīgs. Viņš būtu ar mieru jebkurā mirklī kaut ko uzēst, vienīgi citrusaugļus var nepiedāvāt. Saimniece īslīciete Anita no visas sirds mīl suņuku, tāpēc kokerspanielam ir daudz kas atļauts. Ja saimniece ir mājās, tad Šerijs nepavisam nevēlas ēst no sava trauciņa. Viņš apsēžas uz krēsla blakus Anitai un gaida, kad viņa ar kādu kārumu no rokas to pabaros. Spageti patīk ēst tikai tad, ja saimniece tos pa vienam piedāvā. Īpaši gardas šķiet kartupeļu pankūkas ar krējumu. Šerijs ir priecīgs, ja saimnieces dēls Kristaps, no rītiem brokastojot, arī viņam ieber kakao sausās pārslas un pārlej ar pienu.
Jāņos mīlulim ir iespējams baudīt svētkus pilnībā. Viņš nedaudz tiek uzcienāts ar iemīļoto dzērienu – alu. Tad prāts nesas tikai uz jautrībām. Pagājušajā gadā Jāņu rītā viņš izskraidīja pļavu un no rasas pārtapa par izmirkušu suņuku. Citi grādīgie dzērieni dzīvniekam negaršo. Vīna glāzes ir viegli atpazīstamas. Reiz saimniece piedāvājusi iedzert upeņu sulu, taču dzīvnieks šķībi noskatījies uz trauku un, drošs paliek drošs, izvairījies no piedāvājuma. Pārmērīga uzbāšanās viņam arī nepatīk, tad sāk rūkt.
Blēņojas ar papīriem
Kustonis satrakojas ne pa jokam, ja kādā somiņā sajūt “košļeņu” smaržu, tad tās paslepus nočiepj. Pacietības viņam pietiek, lai ar ķepām un zobiem atknibinātu paciņu un dabūtu laukā gardumu. Ar retajiem laupījumiem viņam nav gana, tāpēc Šerijs āra pastaigās pārtop par sētnieku. Tikai atšķirība ir tā, ka viņam nav pašam savas lāpstiņas un slotas, bet ir mute un mēle. Viņš ar mēli uzlasa ikvienu “košļeni”, ko ceļā pamana. Mazākās tūlīt norij, bet lielākās suns ilgi gremo un kļūst īpaši neapmierināts, ja saimniece mēģina tās izņemt.
Dažkārt Šerijam prāts nesas uz blēņām. Tam lieliski noder dažnedažādi papīri. Biežāk viņš ielavās tualetē un no ruļļa norauj zemē visu tualetes papīru, sadriskā sīkos gabaliņos. Tad laimīgs apsēžas drisku kaudzē un visiem laipni uzsmaida. Iemīļoti ir arī papīra kabatlakatiņi, to formu suns deformē.
Šļūc uz spilventiņa
Mīksts dekoratīvais spilventiņš un maza bumbiņa ir mājas sarga mīļākās rotaļlietas. Spilvenu paņem zobos un mētā pa istabu, dažkārt pats uz tā uzsēžas un pa lamināta grīdu šļūkā.
Pēc intensīvām spēlēm pārņem nogurums, tad Šerijs ierāpjas savā mīkstajā krēslā un ļaujas sapņiem. Īpatnēji, ka viņa mīļākā gulēšanas poza ir augšpēdus. Iespējams, ka snaust uz muguras iemīļojis jau mazotnē. Kādā vasarā laukos, skrienot pa pļavām, spalva salipa pilna ar dadžiem. Suns nevienam neļāva sevi ķemmēt. Lai būtu vieglāk aizmigt un netraucētu adatainie “briesmonīši”, viņš sāka gulēt uz muguras.
Lielākais maigums suņukā uzplaukst, ja saimniece viņu sirsnīgi uzrunā vai paslavē. Dzirdot vārdu “malacītis”, Šerija acis kļūst mīļuma pārpilnas.
