Bauskas cehs ir galvenais dzijas sagatavotājs Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumam SIA «Klippan-Saule», kas atrodas Rīgā. Vai ik dienu no mūsu pilsētas uz galvaspilsētu tiek aizvesti dažādu krāsu un raupjumu dzīpari.
Bauskas cehs ir galvenais dzijas sagatavotājs Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumam SIA “Klippan-Saule”, kas atrodas Rīgā. Vai ik dienu no mūsu pilsētas uz galvaspilsētu tiek aizvesti dažādu krāsu un raupjumu dzīpari. Var pat sacīt, ka ražotnēm Bauskā un Rīgā ir viena asinsrite, jo ko gan liktu stellēs, ja baušķenieki nesagādātu dziju.
Vilnu maisa gaisa strāvā
Patiesībā izejvielas ceļš uz Bausku ir pavisam tāls – no Jaunzēlandes vai Austrālijas. Tekstilnieki pārliecinājušies, ka šajās zemēs audzētu aitu vilnai ir augsta kvalitāte un no tās var izgatavot lieliskus izstrādājumus.
Bauskas ražotnes vadītājai Vizmai Milēvičai ir ilggadēja pieredze tekstilrūpniecībā, labi zināms un ierasts viss sarežģītais process, kamēr prece nonāk līdz veikala plauktam. Viņa stāsta: “Saņemam ķīpās presētu vilnu, tā ir tik stingri saspiesta, ka metāla sloksnes jākniebj pušu ar īpašiem instrumentiem. Pats pirmais solis ir vilnas maisījuma veidošana, specifisks un smags darbs, kurā neiztikt bez respiratora, jo putekļi virmo gaisā tāpat kā vilnas piciņas. Labs maisījums ir pamatā visam. Šajā procesā labi iepraktizējusies Rasma Zaķe, viņa teicami prot veikt šo priekšdarbu.”
Kad īpašās mašīnās ir veikta vilnas pirmā apstrāde, seko tās krāsošana, kas arī ir ļoti precīza operācija. Šajā brīdī no ražotnes Bauskā domās jāpārceļas uz Rīgu, jo visas receptes tiek saņemtas no centrālās laboratorijas, kur saimnieko ķīmisko procesu tehnoloģe Velita Bormane.
Kalpo saviem klientiem
“Klippan-Saule” krāsu reģistrā ir divi tūkstoši recepšu jeb toņu, atklāj V. Bormane un precizē, ka tās krājušās gadiem ilgi. Taču ik pa laikam ir jauns papildinājums, un šis gads ir īpaši izteikts ar jaunām koloristikām. Tas nozīmē, ka Velitai tas ir grūts gads, jo katrs jaunums vispirms jāizmēģina laboratorijā, pēc tam aprēķina precīzu recepti ražošanai. Bet pirms tam tonis tiek saskaņots ar klientu, nosūtot viņam paraugu. Tikai pēc apstiprinošas atbildes sākas pieprasītā daudzuma krāsošana. Uzņēmums aizvien plašāk izmanto Ēģiptē iegūtu kokvilnu, un jāapgūst tās krāsošana atbilstoši klientu pieprasījumam.
Velita mīļuprāt runā par savu darbu: “Dziju mēs taisām ražošanai. Tas nozīmē, ka to izmantojam segu, pledu, pārklāju un citu izstrādājumu aušanai. Otrais nosacītais ceļš – dzija tirdzniecībai. Šis ir piņķerīgs darbs, apjomi nelieli, bet krāsu šausmīgi daudz. Ir gadījies pat līdz 60 toņiem vienā pieprasījumā. Neatsakām izgatavot pat desmit kilogramu. Pārsvarā strādājam ar vilnu. Kokvilnas operā, ja tā var sacīt, mums ir jauns izstrādājums – šenils – īpaši veidots pūkains pavediens.”
Krāsvielas “Klippan-Saule” pērk Šveicē no pasaulē pazīstamiem uzņēmumiem, kuru produkcija ir dārga, bet kvalitatīva. Šajās firmās veic zinātnisku darbu, lai pilnveidotu krāsvielas, domā par to konsistenci.
Paši tirgoja produkciju
Uzņēmuma rīkotājdirektors Romualds Baikštis, runājot par attīstību, piemin 1994. gadu. Tas bijis periods, kad izsprukuši no krīzes, spējuši izturēt to, ka alga nav izmaksāta mēnešiem ilgi. Darbiniekiem savulaik dota gatavā produkcija un pašiem to vajadzējis pārdot. Baušķeniece V. Milēviča izsakās: “Nevarēju iedomāties, kā spēšu tirgoties, šķita – gals klāt. Bet vajadzēja iemācīties.” To darījuši visi darbinieki.
Šajā gadā vilnas un kokvilnas trikotāžas izstrādājumu pieprasījums ir palielinājies. “Klippan-Saule” vadība to skaidro ar nozares sašaurināšanos Eiropā, kur uzņēmumos vairs nav raksturīga tik individuāla pieeja klientiem. Rīdzinieki respektē pasūtītāju vēlmes, un pavisam retos gadījumos ir kāds atteikums. Iegūti jauni sadarbības partneri, piemēram, Krievijas aviolīnijas un arī citi ar šo jomu saistīti uzņēmumi. Izdevies investēt līdzekļus aušanas modernizācijai. Gada pēdējie mēneši ir saspringts periods, Bauskā un Rīgā darbs organizēts trīs maiņās un pat sestdienās.
R. Baikštis ievērojis, ka mazpilsētas ražotnē izpaužas kāda nepārdomāta tendence. Proti, darbinieki vēlētos algu saņemt konvertēs, bet oficiāli tikai minimālo samaksu. Rīkotājdirektors ir tiešs: “Mēs tā neesam darījuši un nedarīsim.”
Ar pagātni un iedvesmu
Ciemojoties “Klippan-Saule” ražotnēs Bauskā un Rīgā, varēja pārliecināties, ka daudzi strādājošie ir uzticīgi tekstila nozarei. Vairākām baušķenieku ģimenēm senais uzņēmums ir bijusi ilggadēja darbavieta, piemēram, Beiteļiem, Kapkalniem, Iršeiniem, Rotšteiniem.
Diezin vai kāds var pārspēt tirdzniecības menedžeri Helēnu Andrējevu, kura drīz svinēs 50 gadu darba jubileju vienā uzņēmumā. Enerģiskā dāma par sevi smaidot teic: “Jauna un skaista, bet ar pagātni.” Runājot par darbu, viņā jaušama iedvesma un lepnums: “Mums ir unikāls uzņēmums un komanda. Es te visu mūžu strādāju un atceros, kāds ir bijis sortiments. Tāda daudzveidība, kādu nespējām iedomāties. Kad citi neizturēja un aizgāja pa burbuli, mums bija nākotnes vīzija. Un tā ir piepildījusies.”
H. Andrējevai patīk izklāstīt, ko vēlas pircēji Latvijā. Viņiem patīk rūtainas un košas segas. Skandināvi savukārt izvēlēsies vienkrāsainus, mierīgākus toņus ar savai videi raksturīgiem dekoratīviem elementiem. Interesanti partneri ir Sanktpēterburgā. Viņi paši drukā katalogu, kurā apkopota produkcija, ko ražo “Klippan-Saule” tieši šai valstij. Atsevišķa kolekcija ir arī bērniem.
***
Fakti
– Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA “Klippan-Saule” apgrozījums šajā gadā sasniegs četrus miljonus eiro.
– Uzņēmuma ražotnē Bauskā krāso vilnu un gatavo dziju. Šī gada desmit mēnešos saražots 290 tonnu dzijas, ko ved uz Rīgu un izmanto aušanai.
– Tekstilizstrādājumus no vilnas un kokvilnas eksportē gandrīz uz visām Eiropas valstīm, stabila sadarbības partnere kļuvusi Krievija. Lielākās sadarbības partneres – Zviedrija, Vācija, Norvēģija, Krievija.
Viedokļi
“Klippan-Saule” produkciju vērtē:
– baušķeniece Aina Vēja: “Man patīk audumu struktūra, bet ar laiku tas zaudē sākotnējo izskatu, kaut kas birst no segas ārā.”
– Dace Karļuka: “Pirms dažiem gadiem mūsu ģimenei uzdāvināja divas vilnas segas. Tās ir tik patīkamas un siltas, nav salīdzināmas ar sintētisku materiālu.”
– Liene Purva: “Man mājās bija pleds, silts, bet krāsas tādas drūmas. Nesen nejauši nokļuvu firmas veikalā Rīgā un biju pārsteigta. Tik daudz dažādu izstrādājumu. Arī moderni pančo un lēti vilnas audumi.
