LAIMONIM STŪRIM pirmdien, 23. februārī, paliks 75 gadi. Viņš ir īstens baušķenieks, dzimis un audzis šeit.
LAIMONIM STŪRIM pirmdien, 23. februārī, paliks 75 gadi. Viņš ir īstens baušķenieks, dzimis un audzis šeit. Laimonis ir ticies ar daudziem cilvēkiem, kuri viņu atceras kā inteliģentu personību. Tieši tāpēc lasītāji lūguši uzrakstīt par interesanto un jauko jubilāru.
Laimonim uz pasauli tīk raudzīties no citāda redzespunkta, jo viņam esot mākslinieciska dvēsele. Emocijas viņš pauž mākslas darbos. “Jau mācoties Bauskas 1. vidusskolā, man bija divas vēlēšanās – gribēju kļūt par mākslinieku vai lidotāju,” stāsta jubilārs. Taču karš nav ļāvis īstenot sapni studēt Mākslas akadēmijā. Nācies ar ģimeni braukt uz Ivanovu. Tur pavadītie gadi atstājuši negatīvu nokrāsu. “To nevar aizmirst. Mums, puikām, bija jāstrādā kara rūpnīcā, jādežurē uz jumta, ar knaiblēm jāmet ārā munīcija. Būtu jau augumā izaudzis raženāks, bet smagais dzīvesveids noteica savu, bieži vien rozā loki acu priekšā žibinājās,” ar asarām acīs atceras L. Stūris.
Atgriezies dzimtenē, Laimonis meties kino jomā. Praksē bijis daudzos Rīgas kinoteātros. “”Gaismā” gribēja mani paturēt, bet Bauskā zināmā Tauriņa nebija ar mieru mani atdot, jo pati mani sūtīja mācīties. Ilgu laiku par kinomehāniķi strādāju Skaistkalnē, vēlāk Jelgavā. Bija grūti, visas vietas ar zirdziņu vajadzēja izbraukāt,” tā Laimonis. Viņam nācies pārdzīvot nelaimi, nomirusi sieva, un Laimonis palicis viens ar trim bērniem. Jaunākajiem dvīņiem bijuši četri gadiņi. Viens pats viņus izaudzinājis. Vēlāk apprecējies otrreiz.
Līdzās citiem darbiem Laimonis atradis laiku, lai izpaustu savu talantu. Mākslinieks uzskata: “Ja nav talanta, tad nekāds spīdošais mākslinieks nesanāks. Tas ir tāpat kā ar fabrikantiem realitātes šovā – tas nav nekas, ja cilvēkam tikai patīk dziedāt. Māksliniekam ir daudz jāzina. Armijā draugi daudz gudrību gleznošanā iemācīja.”
Lai vecumdienās nebūtu jāgarlaikojas, Laimonis joprojām glezno. Pašlaik top varen liela glezna, kurā atainots vēsturisks skats ar Mežotnes seno pili. Viņu saista vēsturiskas tēmas, pie sienas ir skats ar Bauskas pilskalnu laikā, kad vēl pa upi pludināja baļķus, zīmēts pašportrets. “Esmu iecerējis uzgleznot Bausku no dažādiem skatpunktiem. Domāju sākt no Mēmeles upes puses. Būs pavasarī jāuzmet skice, vasarā nav tik interesanti, tad viss jau ir zaļš,” teic mākslinieks. Viņš atlicina naudu eļļas krāsām, pats taisa otiņas, gatavo ozolkoka rāmjus. “Man jau no”Gotharda” veikala zvana un aicina pārdot darbus. Nepiekrītu, jo radu tos savam priekam.”
Jubilārs rādīja savu bērnu bildes. Viņš neslēpa lepnumu par meitu Diānu. Abi regulāri sarakstās, meita dzīvo Amerikā, precējusies ar skotu.
“No citiem viņš atšķiras ar tiešumu un mīlestību uz skaisto. Daudz grāmatu lasa par senajiem māksliniekiem un vēsturi. Brīžiem pārsteidzoši straujš. Mīļš un labsirdīgs pret ģimeni,” tā par vīratēvu teic Indra Stūre.
