Augusta Deglava lielromānu «Rīga» lasīju studiju gados.
Augusta Deglava lielromānu «Rīga» lasīju studiju gados. Tajā tēlotās laikmeta ainiņas, latviešu dziņu cīnīties par savu pastāvēšanu, kultūru, valodu tolaik vāciskajā Rīgā, tāpat arī nesamierināmo latviski sīkumaino kašķa meklēšanu atgādina romāna uzvedums Latvijas Nacionālajā teātrī. Tas veltīts gan Rīgas 800. jubilejai, gan Nacionālā teātra 80. gadskārtai, kā arī galvenā režisora Edmunda Freiberga 50. dzimšanas dienai.
8. oktobrī, teātra sezonu atklājot ar jauniestudējumu «Rīga», skatītāju zālē bija arī Valsts prezidents, vairāki ministri, 6. un 7. Saeimas deputāti un krietns pulks baušķenieku, kurus uz teātru skatīšanos joprojām turpina mudināt enerģiskā Līga Grosbarde.
Tovakar lugu noskatījās arī Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Pētersons ar kundzi. Kurš varēja nojaust, ka jau nākamās dienas nogalē viņu abu dzīves traģiski aprausies…
A. Deglava vērienīgajam romānam šis ir jau piektais dramatizējums. Divas reizes galvenais varonis – Krauklīšu Pēteris – Rīgā uznācis uz Dailes teātra skatuves (1926. un 1936. gadā). 1958. gadā Nacionālā teātra iestudējumā galveno lomu spēlējis Jānis Kubilis, 1987. gadā Valmieras teātrī lugu iestudējis Pēteris Lūcis.
Šoreiz uzveduma skatuves variantu veidojis Harijs Gulbis. Trīs cēlieni, piecdesmit divas ainas, ap 70 personāžu, galvenajā lomā aktieris Uldis Anže (sestā sezona teātrī), izrādē piedalās gandrīz viss aktieru ansamblis. Uzvedumā izmantotas Gunāra Zemgala dekorācijas, Baibas Puzinas kostīmi.
Teātri atbalstījuši vairāki sponsori. Romāna varoņa Pētera Krauklīša prototips bijis viens no Rīgas ievērojamākiem pilsoņiem – Kristaps Bergs. Viņš no laukiem ienācis Rīgā – jauns, bezgala trūcīgs, bet strādīgs un zināšanu alkstošs. Tagad viņu atceras kā cilvēku, kurš Rīgā uzcēlis daudzus lielus namus, izveidojis tagad atjaunoto Berga bazāra ēku kompleksu, piedalījies Latviešu biedrības veidošanā. Kristapa Berga dzimta finansiāli atbalstījusi izrādes tapšanu Nacionālajā teātrī.
«Rīgas» pirmizrāde notika piecas dienas pēc 7. Saeimas vēlēšanām. Tāpēc izrādes tēlos neviļus rādījās līdzības ar šķēlēm, bojāriem, jurkāniem, ādamsoniem, rubikiem, valdmaņiem un citiem varas tīkotājiem. Rābemaņa (U. Dumpis) sacītajam, ka ne katrs labs komponists ir arī labs politiķis, publika atbildēja ar smiekliem un aplausiem. Bija arī citas asprātīgas replikas, kuras šķita gluži kā par šodienas Rīgu sacītas. Tēli mazliet kariķēti, bet D. Gaismiņas, H. Dancbergas, G. Virkavas,U. Dumpja, V. Šoriņa, D. Bonātes un citu aktierspēle aizrautīga. Uz skatuves lomā iejuties arī Zanes Jančevskas dēlēns, kuram lugā ir cita mamma.
