Virsrakstā liktos vārdus teica kāda no Krievijas kinozvaigznēm, kura jau 14. reizi piedaloties starptautiskajā kino un televīzijas forumā «Kopā» («Vmestje»). Sarīkojumu ik gadu organizē Krievijas un Ukrainas valsts institūcijas, kā arī žurnālistu un kinodarbinieku organizācijas. Tas ir viens no nozīmīgākajiem kino un televīzijas dzīves notikumiem minētajās valstīs.
Paliekošas vērtības
Šogad «Kopā» pulcēja dalībniekus no 29 valstīm. Žūrijas vērtējumam bija iesniegtas 229 mākslas un dokumentālās filmas, televīzijas seriāli un reportāžas. Forums ne tikai iepazīstina ar Krievijas un citu valstu jaunākajām kino un televīzijas filmām un raidījumiem. Ik gadu Jaltā tas atstāj paliekošas vērtības – pilsētai tiek dāvināti vides objekti, piemēram, pagājušajā gadā tapa piemineklis Čehova «Dāmai ar sunīti», un «Zvaigžņu alejai» pievienojas kāda jauna.
Par sarīkojuma nozīmi kaimiņvalstu kultūras dzīvē, kā arī Krievijas politiskās un kultūras varas ietekmi Ukrainā liecināja diezgan garš Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikums, kā arī videosveiciens no Krievijas zvaigžņu kuģa apkalpes atklātajā kosmosā.
Maz skatītāju
Tā būtu oficiālā puse. Apsveikums no Putina, protams, bija, arī «Dāma ar sunīti» vēl joprojām atrodas Jaltas Ļeņina vārdā nosauktajā krastmalā. Taču festivāls notika no Jaltas centra patālā viesnīcā «Jalta-inturist», un filmu skatēs vietējos interesentus nemanīja.
Iedzīvotājiem iespēja satikt Krievijas miljonu publikas iemīļotās zvaigznes bija vien tik, cik vietējie un tūristi varēja vērot slavenības, tām ejot pa sarkano paklāju uz Jaltas koncertzāli «Jubiļeinaja». Daudzi droši vien pat nezināja, ka tāds festivāls Jaltā notiek, jo avīzēs šo ziņu nemanīju.
Runās un programmā īpaši bija uzsvērta jauno talantu audzināšana, tāpēc studentiem bija dota iespēja satikt ievērojamus Krievijas kino un televīzijas pārstāvjus. Taču debijas filmu apspriešanā piedalījās vien divas studentes. Kinolentes festivāla laikā varēja noskatīties tāda palielāka televizora ekrānā. Ar to arī pietika, jo filmu skates apmeklētāju daudzums svārstījās no diviem līdz 15 skatītājiem.
Arī foruma starptautiskā līnija bija ļoti dīvaini ieturēta, jo gandrīz visas 29 valstis pārstāvēja profesionāļi no bijušās Padomju Savienības vai dažādu valstu kinoskolu studenti no Krievijas un Ukrainas. Teju visi pārējo valstu pārstāvji varēja lepoties ar zināmu krievu kultūras vai politikas ietekmi radošajā darbībā, vairāk vai mazāk spēcīgu krievu valodu.
Īpašiem viesiem
Daudzi foruma dalībnieki tiekas Jaltā katru gadu un līdz ar to nopietnāku interesi izrādīja par pasākuma neformālo pusi – kupli apmeklēti bija ar kino un televīziju nesaistītie pasākumi – koncerti, zveja Melnajā jūrā, futbola spēle…
Īpaši izraudzītiem foruma dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Krievijas Melnās jūras kara flotes bāzi Sevastopolē. Bija pavisam dīvaini sēdēt pie viena galda ar trim Krievijas kara flotes admirāļiem, ik pa brītiņam lēkt kājās un klausīties dažādos tostos, no kuriem visietekmīgākais bija: «Par Dzimteni, par Krieviju, par uzvaru! Urrā, urrā, urrā!…»
Lielvalsts vērtējumā
Jaltas foruma vadību kopš tā izveidošanas ir uzņēmies Krievijā pazīstamais žurnālists Genādijs Seļezņovs, un žūrijā ir daudzi atzīti profesionāļi. Balvas piešķīra gan māk-slas un dokumentālajām filmām, gan reportāžām un studentu darbiem, aktieriem un filmu studijām. Gan nominantu oficiālajā vērtējumā, gan neformālajās diskusijās īpaši tika akcentēta ideoloģiskā ievirze.
Vizuāli un saturiski ļoti spēcīgā slovāku filma «Nikija ģimene» («Nicky’s Family») par angli, kurš izglāba 669 ebreju, čehu un slovāku bērnus Otrā pasaules kara laikā, ir apbalvota jau vairāk nekā 30 dažādos festivālos. Taču Jaltas forumā kinolente izpelnījās asu skatītāju kritiku – neesot pietiekami uzsvērta padomju armijas loma Eiropas atbrīvošanā no fašistiskajiem uzbrucējiem.
Arī režisors Alberts Samoilovs no Habarovskas bija pilnīgi pārliecināts, ka viņa lente «SOS – pierobežas stāvoklis» («SOSтояние приграничное») negūs atzinību, jo tā skaudri atklāj bezcerīgo situāciju kādreiz varenās Krievijas impērijas iedzīvotāju pamestajos ciemos pie Amūras upes. Toties debijas balvu ieguva jaunas studentes darbs «Par mūziku» («О музыке»), kurā apdziedāta krievu kultūras neapstrīdamā varenība, ko atzīmēja žūrija. Tika gan piebilsts, ka viens no filmas varoņiem ļoti izskatījies pēc ķīnieša…
Nostalģiskas atmiņas
Tā arī netiku skaidrībā, kam bija domāts šis forums un kāpēc tas notiek tieši Jaltā. Daba tur tiešām ir ļoti skaista, un par Krimu, Jaltu kā īpašu atpūtas vietu krieviem ir nostalģiskas atmiņas vēl no cariskās impērijas laikiem.
Arī bijušajā Padomju Savienībā atpūta Jaltā nozīmēja daudz. Mūsdienu Eiropā un Ukrainā šis neapšaubāmi krieviskās ievirzes forums laikam būtu uzskatāms par kaimiņvalsts kultūras varas izrādīšanu. Ļoti līdzīga situācija kā mūsu pašu Jūrmalā «Jaunā viļņa» laikā – Krimā ukraiņu valodu varēja dzirdēt pavisam maz.
