Vecsaules pagasta Kūdrā neapskaužamā situācijā nonācis vairums kūdrinieku ciematiņa iedzīvotāju, īpaši pensionāru – divu divpadsmitdzīvokļu māju iemītnieku.
Vecsaules pagasta Kūdrā neapskaužamā situācijā nonācis vairums kūdrinieku ciematiņa iedzīvotāju, īpaši pensionāru – divu divpadsmitdzīvokļu māju iemītnieku.
Viņiem, kā paši apgalvo, šoziem draud ja ne nosalšana savos dzīvokļos, tad aukstuma izraisītas sasirgšanas gan. Kūdras ļaudis līdz šim dzīvokļos baudīja komfortu un dzīvoja bez liekām rūpēm – visu gadu bija siltais ūdens, ziemā – apkure. To nodrošināja katlumāja, kas atrodas zem viena jumta ar kūdras fabrikas darbnīcām.
Nodibinoties publiskajai akciju sabiedrībai «Misas kūdra», 1996. gada 25. aprīlī ar pieņemšanas nodošanas aktu Vecsaules pagasta īpašumā «Misas kūdra» nodeva piecas dzīvojamās ēkas (to skaitā jau pieminētās daudzdzīvokļu mājas), artēzisko aku, kanalizācijas sistēmu un asfaltētu piebraucamo ceļu. Siltā ūdens un apkures piegādi «Misas kūdra» nepārtrauca, jo katlumāja strādāja arī ražošanas sektoram. Tagad katlumāju «Misas kūdra» vairs nedarbinās ekonomisku apsvērumu dēļ.
«Misas kūdra» pārtrauks «labdarību»
«Jau pavasarī iedzīvotājiem paziņojām, ka nekādus līgumus vairs neslēgsim un ka apkuri nenodrošināsim,» skaidro «Misas kūdras» ražošanas direktors Andris Ieviņš. «Turklāt šogad kūdras ievākšanai laikapstākļi izrādījušies īpaši nelabvēlīgi. Paši nezinām, kā «savilkt galus».»
1. augustā iedzīvotāju kopējais parāds «Misas kūdrai» sasniedzis 2415 latu. «Šī summa «Misas kūdrai» būs jānoraksta zaudējumos, jo parādu piedziņa ir neiespējama,» piebilst A. Ieviņš. Viņš norāda, ka pat visus iepriekšējos gadus no iedzīvotājiem iekasētā nauda par silto ūdeni un apkuri nav nosegusi pakalpojuma patiesās izmaksas – arī toreiz, padomju laikos, kad ražošana notika ar citu vērienu.
Cielavs aicina rīkoties pašiem
Līgumus par īri, ūdensapgādi, kanalizāciju slēdz Vecsaules pagasta padome. Par apkures iespējām pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs saka: «Kapitālisms paliek kapitālisms. Nekas neatliks, kā arī Kūdrā ieviest individuālo apkuri. Katrs maksās par to, ko viņš saņēmis un ko var atļauties.
Katlumāja ir darba kārtībā, ir nepieciešams tikai neliels remonts, lai to varētu darbināt,» norāda priekšsēdētājs. Viņš ir pārliecināts – ja katrs iedzīvotājs remontam atvēlētu apmēram 10 latu, izraudzītos no sava vidus cilvēkus, kas uzņemtos malkas sagādi un kurināšanu, ar pagasta vadības ziņu apkuri varētu nodrošināt centralizēti. Pagasta padome varētu arī remontiem nepieciešamo naudu piešķirt, taču ar garantiju, ka pašvaldība to pēc tam saņems atpakaļ. «Neiebildīšu šādam variantam, ja vien būs noslēgts oficiāls dokuments par katlumājas izmantošanu un ta- jā strādājošo atbildību un drošības noteikumu ievērošanu,» saka A. Ieviņš.
Taču gan A. Ieviņš, gan J. Cielavs atzīst, ka līdzīgi centieni neguva sekmes ne Ozolainē, ne Vecsaulē, jo par centralizēto apkuri netika maksāts.
Spēks un veselība ir nogrimuši purvā
«Te, purvā, esam savus spēkus un veselību atstājuši. Tagad mēs neesam nevienam vajadzīgi,» saka Rasma Kukute, kas Kūdrā sākusi strādāt pirms četrdesmit deviņiem gadiem un tagad dzīvo viena.
Adolfs Mikelens pirms trim gadiem aizgājis pensijā, savā dzīvoklī iemūrējis malkas apkures plīti, dēls blakus mājā gatavojas ierīkot dzīvoklim vietējo centrālapkuri. «Ja ziemā būs pārāk auksts, sildīšu istabas ar elektrību,» piebilst A. Mikelens.
Astoņdesmit četrus gadus vecais Pēteris Milliņš centīsies ar elektrību apkurināt dzīvoklī vienu istabiņu, lai siltuma pietiktu pašam un par gadu vecākai sievai, kas vairs nevar piecelties no gultas. «Vismaz viena pensija būs jāsamaksā par elektrību,» rēķina P. Milliņš. «Baidos tikai, ka, kļūstot aukstākam, daudzi izmantos sildītājus. No pārslodzes var neizturēt vadu izolācija. Un ko darīsim tad?»
P. Milliņš piekrīt J. Cielava ieteiktajam apkures nodrošināšanas variantam, taču ir pārliecināts, ka iedzīvotāji nevarēs vienoties – dažs jau paguvis iebūvēt dzīvoklī plīti. «Kur mums, pensionāriem, atradīsies nauda, lai iemūrētu plīti! Līdz šim godīgi par visu maksājām. Tie, kas nenorēķinājās, tagad ir vinnētāji. Dažam parāds ap piecsimt, septiņsimt latu,» viņš sacīja.
Kūdras ciematiņā apdzīvoti 35 dzīvokļi, kopējais īrnieku skaits – 81. No tiem 61 dzīvo daudzdzīvokļu mājās, ko līdz šim apkurināja centralizēti.
