Vecumnieku novada kūdras uzņēmumu vadītāji ir pārliecināti, ka ražotnes darbojas labi un bizness attīstās pareizā virzienā.
Pagājušās desmitgades «uzrāvieni» vainagojušies ar panākumiem, secina akciju sabiedrības «Misas kūdra» valdes loceklis Andris Ieviņš un Valles pagasta SIA «Florabalt» valdes loceklis Gunārs Cankalis.
Skaidru un vējainu
«Gads vēl nav beidzies, bet var jau teikt – tas ir labs,» saka A. Ieviņš. G. Cankalis piebalso: «Ja augusts būs tāds pats kā visa vasara, viss būs kārtībā.»
Kūdru, ko savāc šogad, turpinās apstrādāt, pakot un pārdot vēl pēc gada. G. Cankalis stāsta, ka vislabākais laikapstākļu ziņā bijis 2013. gads. Pagājušā un šī gada vasara kūdras ieguvei esot vidēji laba. «Svarīgi, lai nav ļoti karsts un ir mazliet vējš. Svelmainā laikā purvs var aizdegties. 2013. gadā vairākas dienas karstuma dēļ purvos nestrādājām,» atceras Valles ražotnes vadītājs.
Uzņēmēji atzīst, ka pēdējā laikā mainījušies kūdras ieguves periodi. Kādreiz purvos varēja strādāt jau aprīlī un maijā, bet pērn un šogad pavasaris bijis par slapju. Katram purvam ir sava labākā ziema – citviet kūdru var vākt salā, citviet vajadzīgs sniegs, citādi pēc purva aizsalšanas kūdra ilgi atkūst.
Resursu pietiek
SIA «Florabalt» no vietējiem purviem iegūst aptuveni 25 procentus kūdras. G. Cankalis vērtē, ka apstrādājamo purvu resursu pietiks apmēram 50 gadiem. «Misas kūdras» pārstāvji uzskata, ka purvos ir resursi 20 gadiem.
Uzņēmumi nav atmetuši ideju kūdru izmantot par kurināmo. Purvu augšējos slāņos sastopama gaišā kūdra, ko izmanto substrātam. Apakšējos slāņos ir tumšā kūdra, kas substrāta ražošanai nav tik pieprasīta. Lai arī tumšo kūdru izmanto arī citādas produkcijas ražošanai, tā visefektīvākā ir siltumapgādes nozarē.
«Nav jākurina tikai ar kūdru. Var jaukt šķeldu, skaidas un apmēram 30 procentus kūdras,» iesaka G. Cankalis. Noņemot kūdras purvu augšējās kārtas, pamazām pieaugs tumšās kūdras apjoms un jautājums par izmantošanu apkurē varētu kļūt aktuālāks.
Turpina attīstīties
G. Cankalis atzīst, ka ražotnes izvietošana Vallē savulaik bijis labs lēmums. Tuvu Rīgas osta, un uzņēmumam katru gadu palielinās konteineru pārvadājumi. Vietās, kur infrastruktūra atļauj, rūpnīcas top pie paša purva – Koknesē, Viļānos un Olainē. Tomēr Valles rūpnīca darbojas efektīvi, platība palielināta, turklāt ražotne atrodas piemērotā attālumā no kūdras ieguves vietām.
SIA «Florabalt» piecos gados parādījušies divi jauni meitas uzņēmumi. «Domāju, ka uzņēmumu aktīva pārdale ir beigusies. Lielie spēlētāji šajā tirgū ir skaidri. Ražojošie uzņēmumi ir nokļuvuši pašu kūdrinieku rokās, nevis dažādu pārpircēju un investīciju fondu valdījumā,» atzīst G. Cankalis.
Uzņēmums nepārtraukti modernizējas – pirms pieciem gadiem laukums pie rūpnīcas bijis divreiz mazāks. Iegūti dažādi Eiropas Savienības sertifikāti, sākta atkritumu šķirošana.
Viesi no Taivānas
«Par tirgu neesmu žēlojies – ir, kas pērk. Dažas problēmas sagādāja Ukrainas krīze – mainījās transporta plūsma, un tas prasīja piemērošanos,» stāsta G. Cankalis.
A. Ieviņš prognozē: «Domāju, ka šogad atkal pieaugs apgrozījums. Meklējam lielākus noieta tirgus Āzijā, šķiet, pieprasījums var pieaugt. Misas ražotni apmeklēja delegācija no Taivānas. Braukājām pa purviem un rādījām, kā notiek ieguve un ražošana.»
Kūdras uzņēmumi lielus līdzekļus ieguldījuši attīstībā, un tas atmaksājies. 2008. gadā «uzrāviens» izdevās «Misa kūdrai», izveidojot jaunu cehu un ražošanas līnijas. «Plānus ir izdevies izpildīt. Izmantojām arī Eiropas Savienības fondu naudu, un mums tagad ir viena no modernākajām ražošanas līnijām Eiropā,» tā A. Ieviņš.
UZZIŅAI
SIA «Florabalt» apgrozījums 2014. gadā bijis 6 422 681 eiro, par 5,8% mazāk nekā 2013. gadā, kad apgrozījums bija 6 799 819 eiro. Peļņa pērn bijusi 1 390 363 eiro, par 15% mazāk nekā 2013. gadā, kad tā bija 1 641 336 eiro. Peļņu nolemts atstāt nesadalītu.
Kūdras produkcija 2014. gadā saražota 403 041 kubikmetra apjomā, kas ir par 4,14% vairāk nekā 2013. gadā. Frēzkūdra purvos pērn iegūta 68 672 kubikmetru apjomā, kas ir par 48% mazāk, salīdzinot ar 2013. gadu.
Pērn SIA «Florabalt» ieguldījusi kūdras lauku apguvē, traktortehnikas iegādē un uzlabojumos. Šogad plānots turpināt uzņēmuma modernizāciju, meklēt jaunas izstrādājamās platības.
2014. gadā uzņēmumā strādājuši 50 darbinieki, par 2 vairāk nekā 2013. gadā.
2014. gadā samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 103 530 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 191 680 eiro.
2000. gadā dibinātās SIA «Florabalt» vienīgais īpašnieks ir Vācijas pilsonis Heinrihs Strenge.
SIA «Florabalt» pieder 33,33% daļu SIA «BalviFlora», pilnībā pieder SIA «Olaines kūdra», SIA «Gargrode» un SIA «Kūdras meliorācija».
Akciju sabiedrība «Misas kūdra» finanšu gadā no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim strādājusi ar 6,017 miljonu eiro apgrozījumu, par 67% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 3,595 miljoni eiro.
Uzņēmuma peļņa pērn bija 454 994 eiro salīdzinājumā ar 44 026 eiro iepriekšējā finanšu gadā.
72% uzņēmuma apgrozījuma bija eksports uz Beļģiju, produkcija pārdota Polijā, Francijā un Latvijā.
Kūdras ieguves sezonā pērn par 20% palielināta substrāta ražošana, audzis pieprasījums pēc maisos fasētās kūdras. Kopumā pērn uzņēmums apstrādājis 41 500 tonnu kūdras.
«Misas kūdra» reģistrēta 1991. gadā Vecumnieku pagastā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 138 297 eiro, uzņēmums nodarbina 57 cilvēkus.
2014. gadā samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 131 940 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 227 860 eiro.
Avots: firmas.lv, aģentūra LETA, «Lursoft».
