Krievu mācītājs, arābu mulla un ebreju rabīns sarunājas par to, kā viņi sadala līdzekļus: cik daudz sev un cik – Dievam.
Krievu mācītājs, arābu mulla un ebreju rabīns sarunājas par to, kā viņi sadala līdzekļus: cik daudz sev un cik – Dievam. Mācītājs saka:
– Es sev apkārt novelku apli un metu gaisā monētas. Tās, kuras iekrīt aplī, ir Dievam, bet ārpus apļa – manējās.
Mulla:
– Es arī zīmēju apli un metu monētas, tikai dalu tās citādāk. Tās, kas iekrīt aplī, ir man, bet pārējās – Dievam.
Rabīns:
– Es gan apļus nezīmēju. Vienkārši metu monētas gaisā – cik Dievs paspēj noķert, tās tiek viņam. Viss pārējais ir man.
***
Buldogs pastaigājas pa pagalmu, pamana uz balkona pūdeli un saka:
– Nāc ārā, pastaigāsimies kopā!
– Nevaru, esmu ieslēgts!
– Nolec no balkona!
– Kā tad – lai man būtu tāds purns kā tev?
