Bauskas apkaimē Milošs Gavenda ir gluži kā atslēgvārds. Pat cilvēki, kas nav ne reizi ar viņu tikušies, zina, ka Milošs ir restaurators no Čehijas.
Bauskas apkaimē Milošs Gavenda ir gluži kā atslēgvārds. Pat cilvēki, kas nav ne reizi ar viņu tikušies, zina, ka Milošs ir restaurators no Čehijas.
Šogad apritēja desmit gadu, kopš viņam piederošā restaurācijas firma piedalās Bauskas pils atjaunošanā. Tikpat ilgi ar meistaru esam pazīstami. Jūnija sākumā mēs satikāmies zīmīgajam datumam veltītā vakarā pilī viņa domubiedru lokā. Kad devos projām, Milošs mani uzrunāja, lai dalītos atziņās par Bauskā pavadītām desmit darba sezonām. Pēc tam viņš aizlidoja uz Spāniju restaurēt citus svarīgus objektus. Nākamo tikšanos norunājām šonedēļ Miloša mājiņā Bauskā.
Audekla nospiedums
Milošs sēž lapenē, tērpies linu audekla kreklā – restauratora jaunajā darba tērpā. Tā ir pasūtītāja – Bauskas pils muzeja – dāvana viņa darbības desmitgadē. “Man pat sapņos nerādījās, ka cilvēki varētu veltīt tik daudz izdomas un laika, lai sagatavotu unikālu dāvanu. Restaurējot pils vecās daļas mūrus, pirms dažiem gadiem uz sienas ieraudzīju interesantu nospiedumu, kas, neapstrīdami, bija audekla raksts. Atradām konsultantus – tekstiliju speciālistus –, un viņi nospiedumu rekonstruēja, līdz kļuva skaidrs, ka tā ir Latvijā labi zināma aušanas tehnika.
Un iedomājies – Taiga un Māris Skaņi pēc šī parauga Bauskas daiļamatniecēm pasūtīja analoģisku audeklu, no kā pašuva kreklu! Mani pārņēma milzīgs sentiments, jo žests pierādīja, ka mans darbs Latvijā nav formāls, ka mūsdienu racionālajā biznesa pasaulē ir iespējamas citādas attiecības, domubiedru kopības apziņa un spēcinoša izjūta, ka mūsu darbam ir jēga. Esmu ideālists, kas tic nepārejošām vērtībām. Es tev jau agrāk teicu, ka negrasos nevienu lobēt, bet Bauskas pils muzejs Māra un Taigas Skaņu personā ir šo vērtību spilgtākie apliecinātāji. Man ir liela pieredze, strādāju daudzās Eiropas valstīs kopš 70. gadiem un ir, ar ko salīdzināt,” stāsta M. Gavenda.
Uz prezidenta pili
Sižets par Bauskas pils muzeja un Čehijā vadošās restaurācijas firmas “Milošs Gavenda” kontaktu pirmsākumiem jau ir kļuvis līdzīgs “Ziemassvētku stāstam”, jo sadarbības pirmajai vēstnesei Taigai Skanei neskaitāmās auditorijās tas jāatkārto katru gadu. Deviņdesmito gadu vidū, kad visās nozarēs Latvijā valdīja krīze, Taigai radās izdevība doties tūrisma ceļojumā uz Prāgu. Viņas “bagāžā” bija vairāku ietekmīgu Čehijas pieminekļu aizsardzības speciālistu tālruņu numuri.
Latvijā neviens nepārzināja mūru un akmens atjaunošanas klasiskās tehnoloģijas, bet iepriekš savāktā informācija liecināja, ka Čehija ir tuvākā valsts, kur būtu meklējami konsultanti. Neapmulstot pirmo grūtību priekšā, Taiga devās uz Čehijas Republikas prezidenta kanceleju, jo ierēdnis, kurš atbild par šo jomu, nebija iebildis pret tikšanos. “Es izklāstīju pils muzeja problēmu un, godīgi sakot, pat necerēju saņemt atbildi. Bet tā pienāca, turklāt oficiālā starpvalstu līmenī! Draudzīgās Čehijas padomdevēji mums ieteica valstī labi zināmu restaurācijas firmu, ar kuras vadītāju Milošu Gavendu mēs jau 1997. gadā varējām norunāt tikšanos Bauskas pilī,” Taiga atkārto nu jau vēsturisko stāstu.
Meklē īsto taciņu
Atceroties sadarbības sākumu, Miloša Gavendas emocionalitāte pārtop profesionāļa lietišķumā. Viņš atzīst, ka vispirms Bauskas pilī ieraudzījis nopietnas tehnoloģiskas, mākslinieciskas un prezentācijas problēmas, ko vajadzējis atrisināt vienlaikus un nekavējoties.
“Pirmais uzdevums bija sgrafito (apmetumā izgriezti zīmējumi) restaurācija pils ziemeļaustrumu tornī, jo, nogaidot vēl pāris gadu, tas izzustu uz mūžīgiem laikiem. Mūsu brigāde darbam veltīja trīs sezonas, bet vienlaikus aktualizējās cits tikpat svarīgs jautājums – ko darīt ar pils vecās daļas mūriem, kas noārdījās mūsu acu priekšā? Pagāja vēl kāds laiks, iekams visi sapratām, ka ir nepieciešams izstrādāt pils saglabāšanas un restaurācijas koncepciju. Turklāt tas bija jādara ļoti, ļoti prasmīgi, lai atrastu to pils prezentācijas taciņu, kas apmierinātu gan vienkāršu tūristu, gan mūsu nozares lietpratēju prasības.
Savā praksē esmu pārliecinājies, ka šis ir vissarežģītākais aspekts, daudz komplicētāks par mūru konservāciju, kur noteicošā ir vēsturisko amatniecības tehnoloģiju pārzināšana,” nešaubās Milošs Gavenda. Pēc nopietnām, ilgstošām Čehijas un Latvijas speciālistu diskusijām koncepcija tika izstrādāta. To Milošs uzskata par vairāku nozaru speciālistu profesionālās kvalitātes standartu.
Eiropas birokrātija
Māris Skanis, pils muzeja direktors, uzsver, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2006. gadā piešķirtais finansējums projektam “Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē” ir paredzēts infrastruktūras izveidei un muzeja pilnvērtīgai funkcionēšanai augu gadu. “Projekts paredz inženiertehnisko komunikāciju pievadi vēsturiskajai celtnei, pils fasāžu rekonstrukciju, jumta seguma izbūvi, muzeja izstāžu un manierisma laikmeta sadzīves kultūras programmas realizāciju. Objekta atjaunošanas noslēguma posms mums ir pats nopietnākais pārbaudījums,” secina direktors.
Savu nostāju pauž arī Milošs Gavenda: “Manā – svešzemnieka – viedoklī neieklausīsies, bet Latvijā mani šokē birokrātija. Vai zini, kāpēc? Esmu noskaities, jo, piemēram, Spānijā un citās Eiropas vecajās valstīs līdzīgu projektu dokumentācija iekļaujas desmit lappusēs, nevis milzīgos sējumos. Tas lēnīgais papīru process šeit darbu kavē un padara nervozu.
Manai motivācijai strādāt Bauskā nav nekādas saistības ar materiālo ieinteresētību. Gan Spānijā, gan Čehijā un citās Viduseiropas valstīs manas firmas speciālisti saņem ievērojami lielāku atalgojumu. Toties Latvijā esmu atradis vērtības, ko vecā pasaule jau ir zaudējusi, – ticību ideāliem, atvērtību un cilvēku spēju upurēt savu dzīvi mērķu sasniegšanai. Mans vislielākais kapitāls, ko esmu ieguvis Bauskā, ir draugi un domubiedri.”
Vēsturiskas sakritības
Milošs Gavenda vērš uzmanību uz mazzināmiem faktiem, kas apliecina Eiropas valstu savstarpējo vēsturisko saistību. Viņa arhīvā glabājas enciklopēdijas izdruka, kurā redzams, ka laikā no 1311. līdz 1325. gadam Čehijas arhibīskaps Pernšteinas Fridrihs vienlaikus bijis arī Rīgas arhibīskapijas galvenā persona. “Mana firma atjaunoja arī Pernšteinas viduslaiku pili, bet šo faktu uzzināju Latvijā. Tu redzi, kāda sakritība? Kopš pirmās reizes, kad ierados Latvijā, mani nav pametusi izjūta, ka esmu šeit arī tāpēc, lai restaurētu starp mūsu valstīm savulaik eksistējušās vēsturiskās saiknes. Brīžiem jūtos gandrīz laimīgs, jo atrodu aizvien jaunus vienojošus motīvus, kuri nepārprotami apliecina mūsu mentālo radniecību, kas balstīta Eiropas kultūrā.
Eiropas kvalitāte nozīmē arī saiknes veidošanu starp valstīm un cilvēkiem. Pirms desmit gadiem šajā apvidū es biju vienīgais čehs, bet tagad savus tautiešus vai ik pārdienu satieku Rundāles un Bauskas pilī. Tas nozīmē, ka vēsturiskie sakari ir piedzīvojuši renesansi,” argumentē restaurators.
Raksturojot sadarbību, Māris Skanis uzsver, ka apmetuma un akmens restaurācijas un konservācijas nozarē prasmīgāku meistaru par Milošu nav nācies sastapt. Klasisko vērtību dziļa izpratne, amatnieka godaprāts un kvalitāte un pētnieka aizrautība ir viņa personības galvenās iezīmes. “Mēs esam kļuvuši arī labi draugi, kas darījumu vidē ir ļoti rets izņēmums,” spriež muzeja direktors.
***
uzziņai
Čehijas firma “Milošs Gavenda” pašlaik strādā arī Rundāles pils rietumu fasādes atjaunošanā, konsultē Raunas, Cēsu pilsdrupu apsaimniekotājus, piedalās Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas izpētē.
Milošs Gavenda ir vadījis Prāgas pils restaurāciju, atjaunojis Svētā Vita katedrāli, Čehijas karaļu rezidenci un citus nozīmīgus objektus. Spānijā restaurējis Tortozas viduslaiku pili un turpina Traigiras gotiskās katedrāles atjaunošanu. Firmas vadītājs ir pedagogs divās amatniecības skolās Čehijā.
***
der zināt
Bauskas pils muzejs nodibināts 1990. gadā.
2004. gadā muzejam piešķirta Eiropas Savienības balva “Europa Nostra Awards” par kultūras mantojuma saglabāšanu.
2006. gada augustā Bauskas rajona Padomei piešķirts ERAF finansējums projektam “Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē”.
