Tautības ir tā demogrāfiskā pozīcija, kuru Eiropas Savienības statistiķi tik bieži neprecizē.
Tautības ir tā demogrāfiskā pozīcija, kuru Eiropas Savienības (ES) statistiķi tik bieži neprecizē. Regulāri tiek sekots tikai nepilsoņu skaitam. Kā Saeimas ES Informācijas centram skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļas vadītājs Uldis Ušackis, Eiropas Savienība tautības skaita tikai reizi desmit gados – tajā gadā, kurš beidzas ar ciparu 1. Tātad nākamgad vajadzētu būt jaunākai informācijai.
Pēc desmit gadu vecas statistikas, lielākā tautība ārpus savas tēvzemes ir krievi Eiropā – 15 miljonu. Otra lielākā tautība – čigāni ar 7,5 miljoniem – ir īpaši izceļama, jo tai vienīgajai nav savas tēvzemes. Trešie – ungāri ar 3,6 miljoniem, tad turki – 3 miljoni. Viņiem seko itālieši, vācieši, albāņi. Šai skaitā ietilpst gan nacionālās minoritātes, gan migranti (viesstrādnieki) Eiropas ģeogrāfiskajā teritorijā līdz Krievijas un Turcijas robežām.
Nacionālo minoritāšu skaitīšanu apgrūtina atšķirīgās minoritāšu definīcijas (pilsoņi vai nepilsoņi, etniskā vai kultūras identitāte). ANO definētās tiesības atšķiras no Eiropas Padomes atzītajām, dažādi speciālisti dažādās valstīs tās traktē dažādi. Arī Latvijā. Pēc Eiropas Padomes 1994. gada Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas definīcijas, kurai pievienojusies, bet vēl nav ratificējusi Latvija, minoritāte ir «grupa, kura ir skaitliski mazāka nekā pārējā valsts iedzīvotāju daļa, kuras locekļi ir šīs valsts pilsoņi un kurai ir savas etniskās, reliģiskās vai lingvistiskās īpatnības, kas atšķiras no pārējiem iedzīvotājiem, un kura vēlas saglabāt savu kultūru, tradīcijas, reliģiju vai valodu».
