Veselības aprūpes sistēmā pārmaiņas kļūst pacientiem aizvien nedraudzīgākas. Pieļauju, ka mediķi paši arī nav sajūsmā. Laikraksta lasītāja baušķeniece padalījās ar to, kā jauninājumi ietekmē viņu – sievieti ar smagu hronisku kaiti, kurai ik mēnesi jāveic analīzes, katrus trīs mēnešus jādodas uz konsultāciju pie ārsta speciālista.
Šogad ir tā – uz vairākām valsts apmaksātām analīzēm var nosūtīt tikai ārsts speciālists, pie kura vizītē pierakstīties viņa pūloties vairākas nedēļas. Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas poliklīnikas reģistratūrā tālrunis vai nu aizņemts, vai neatbild. Sūtījusi pieteikumu elektroniskajā pastā, pienākusi šāda automātiskā atbilde: «Vēlamies Jūs informēt, ka esam saņēmuši Jūsu elektroniskā pasta vēstuli. Šobrīd saņemam ļoti daudz e-pastus, tāpēc atbildēt varam ne ātrāk kā piecu darba dienu laikā.» Tā arī atbildes neesot, varbūt kaut kad paziņos, ka kvotas beigušās, pierakstīt pie ārsta nevar. Varbūt atradīsies iespēja tikt par maksu, bet tad visi turpmākie šī mediķa nosūtījumi arī būs par maksu. Un izcenojumi ir žilbinošos ciparos, piemēram, par maksas konsultāciju pie profesores izdevusi 75 eiro.
Un vēl – no februāra sākuma visiem labi apskatāms un skaidri izlasāms Latvijas Onkoloģijas centrā izliktais paziņojums: «Uz MR, USG un citiem izmeklējumiem uz aprīli, maiju un jūniju pierakstīšanās sāksies no 20.03. Pašlaik kvotas ir beigušās.» Mēs šajā valsts sistēmā esam tikai kvotētas lietas.
Kāpēc Latvijā nevar ieviest obligāto medicīnisko apdrošināšanu? Tepat 20 kilometru attālumā no Bauskas, Lietuvā, tā darbojas jau gadiem ilgi. «Bauskas Dzīve» sistēmu ir pētījusi Pasvalē – gan mediķi, gan pacienti apmierināti. «Pie jums Latvijā laikam ierēdņi baidās, ka viņi zaudēs sili, no kā var baroties, kad valda šis haoss. Acīmredzot sakārtota veselības aprūpes sistēma un kontrole ir drauds Latvijas ierēdņiem,» sacīja kolēģis Lietuvā.
