Bauskā ražotās dzijas pieprasījums 2000. gadā ievērojami palielinājies.
Bauskā ražotās dzijas pieprasījums 2000. gadā ievērojami palielinājies.
Pērn pārstrādāts ap 300 tonnu Jaunzēlandes un Austrālijas aitu vilnas, informē Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA «Klippan-Saule» Bauskas iecirkņa vadītāja Vizma Milēviča.
Lielāko daļu dzijas eksportē uz Zviedriju un Dāniju, to saņem arī Vācija, Krievija, Lietuva un Igaunija. Apmēram 25 procenti produkcijas paliek Latvijā.
Pieaug pasūtījumu apjoms
Uzņēmuma Bauskas iecirknī tiek veikts vilnas pārstrādes pilns tehnoloģisks cikls – krāsošana, kāršana, vērpšana, dublēšana un šķeterēšana.
Ražotnē nodarbināts vairāk nekā 50 strādnieku. Pagājušā gada beigās pasūtījumu apjoms strauji palielinājies, tāpēc vajadzējis pieņemt vēl 12 darbinieku, stāsta Vizma Milēviča. Arī jaunais gads sācies veiksmīgi, saņemti pasūtījumi, un iekārtas nestāv dīkā. No Zviedrijas atsūtītas lietotas, taču jaudīgas un ekonomiskas vilnas pārstrādes ierīces. Tehnoloģiskā cikla atsevišķus procesus joprojām nodrošina padomju laikā ražoti darbgaldi. Iecirkņa vadītāja secina: «Vērpējas un šķeterētājas daudz labprātāk uzrauga zviedru iekārtas. Tām ir vairākas priekšrocības, piemēram, nav tik bieži jāmaina spoles. Uz tām iespējams uztīt ap 550 gramu dzijas, toties veco ierīču spoles paredzētas ne vairāk kā 150 gramiem. Samazinājies enerģijas un laika nelietderīgs patēriņš. Viena strādniece tagad var pārraudzīt divas šķeterēšanas ierīces.»
Nekrāso ar «vecmāmiņu krāsām»
Ārzemju klienti arvien biežāk pieprasa kārsto vilnu. Īpaši «saķemmētā» dzija tiek ražota noteikta izmēra sloksnītēs. To saiņo speciālās kārbās pa trim kilogramiem. Pērn uzņēmumā tika sagatavots ap 1,5 tonnām kārstās vilnas. Šomēnes saņemts pasūtījums 1,4 tonnu ražošanai.
Dzijas veidus un krāsu gammu nosaka pasūtītāji. Vizma Milēviča skaidro, ka toņiem precīzi jāatbilst paraugos uzrādītajiem standartiem. Ziemeļvalstīs visvairāk iecienīti esot pelēkie un smilškrāsas toņi, kā arī baltās krāsas visas nianses.
Sadarbojoties ar ārvalstu partneriem, baušķenieki guvuši jaunas atziņas par tekstilprodukcijas kvalitātes kritērijiem. «Dzijai jāsmaržo pēc aitas, nevis pēc ķimikālijām,» Vizma Milēviča atgādina zviedru kolēģu devīzi. Tādēļ vilna pēc krāsošanas jāapsmidzina ar īpašu emulsiju, kam pievienots arī antistatisks līdzeklis. Uzņēmumā vilnu vairs nekrāso ar vecmāmiņu iecienītajiem anilīna pulveriem, bet ar augstvērtīgām, noturīgām krāsām.
