Katru dienu Latvijā dzimst un pasauli ierauga bērni. Vai mēs esam padomājuši, ka daudzas jaunās dvēselītes neierauga šo pasauli, jo tiek nogalinātas?
Katru dienu Latvijā dzimst un pasauli ierauga bērni. Vai mēs esam padomājuši, ka daudzas jaunās dvēselītes neierauga šo pasauli, jo tiek nogalinātas?
Latvijā joprojām ir augsts veikto abortu skaits – 796 uz 1000 dzimušiem bērniņiem 2001. gadā. Šie dati publicēti izdevumā «Mātes un bērna veselība». Vai sievietes, kuras pieņem lēmumu veikt abortu, apzinās, ka dzīvībiņa, ko ļauj nogalināt, ir tāda pati kā mēs visi – ar sirdi, rokām un kājām? No 18. līdz 25. grūtniecības dienai sāk pukstēt mazuļa sirds. Aptuveni astoņu deviņu nedēļu vecumā bērns var sajust sāpes un kairinājumu. Jau desmit nedēļu vecumā viņam ir ne tikai rokas, kājas un galva, bet pat pirkstu nospiedumi, kuri paliek uz visu mūžu.
Tomēr atkal un atkal nāvei tiek nolemtas «nevēlamas dzīvības». Tieši sieviete, kuras mazulis tiek iznīcināts, visasāk jutīs aborta sekas – gan emocionāli un psiholoģiski, gan, iespējams, fiziski (piem., neauglība).
Un kā ir ārstam, kurš piekrīt veikt šo slepkavību?! 1996. gada 5. augustā Saeimas sēdē tā laika deputāte Ilga Kreituse sacīja:
«Es saprotu, ka Saeimā var būt dažādi viedokļi, katram ir tiesības uz savu, bet es nevaru iedomāties, kā ārsts var iestāties par aborta izdarīšanu! Ārsts taču labāk nekā jebkurš cits no mums zina, ka aborts ir ne tikai sievietes fiziska kropļošana, bet tā ir arī sievietes morāla kropļošana, turklāt uz visu mūžu.»
Skaidrs, ka problēma nav viennozīmīga. Atbildība par abortu jāuzņemas gan sievietei, gan vīrietim. Reizēm sieviete paliek viena, jo, kā jau nereti gadās, vīrieši apmierina savu ego, bet par sekām nedomā, negrib uzņemties atbildību.
Var saprast sievietes, kuras abortu veic, ja tā spiež apstākļi (izvarošana, slimība u. tml.), taču pilnīgi veselas sievietes… Vai nevar izsargāties, ja reiz bērnu negrib? Un viņu vīrieši? Vai dzīvojam akmens laikmetā?
Dažādi viedokļi par abortu
Līga (20 gadu): – Skumji, ja sieviete izvēlas abortu, nevis dzemdēt. Latvijā dzimstība ir ļoti zema. Ja tā turpināsies, latviešu tauta nespēs sevi dabiski atražot. Tas mazumiņš, kas būs palicis, Latvijai iestājoties ES, droši vien asimilēsies un pārņems eiropiešu kultūru. Pieļauju, latvieši izzudīs.
Dagnija (16): – Ir ģimenes, kuras nevar atļauties audzināt bēbīti, tāpēc sieviete izlemj pārtraukt grūtniecību. Man vienmēr šķitis – ja neesi gatava audzināt bērnu un uzņemties rūpes par viņu, tad nav ko nodarboties ar seksu. Ja gribi to darīt, parūpējies laikus, lai nepaliktu stāvoklī. Protams, ir izņēmumi. Ja bērnam, atrodoties mātes puncītī, atklāj kādas neārstējamas kaites vai anomālijas, tad labāk izdarīt abortu nekā ļaut bērnam mocīties visu mūžu, bet tādos gadījumos jābūt tiešām nopietnām un galīgi neārstējamām kaitēm.
Aigars (33): – Esmu pret abortiem. Tas nav veselīgi sievietei un nākamajiem bērniem, ja tādi vēl būs.
J. PĀRUMS, Iecavas vidusskolas 12. klases audzēknis
