Bieži neizdodas izlasīt labu jaunu grāmatu, tāpēc katra šāda reize ir īpaša.
Bieži neizdodas izlasīt labu jaunu grāmatu, tāpēc katra šāda reize ir īpaša. Radās iespēja iepazīties ar vairākām Birutas Eglītes grāmatām, kuras autore uzdāvināja savas bijušās skolas – Saulaines profesionālās vidusskolas – bibliotēkai. 2001. gadā izdoto «Rīga maksā» var pieskaitīt vēsturiskai izziņu literatūrai. Šajā apjomīgajā darbā ir apkopotas ziņas par naudu un citiem maksājuma līdzekļiem, ar to veiktiem maksājumiem un apmaksājamo nozaru attīstības vēsturi Rīgā, sākot no senākajiem datiem un beidzot ar mūsdienām.
Darbs ir savdabīgs Rīgas, līdz ar to arī visas Latvijas vēstures apskats. Tajā var atrast dažādu seno svaru un mēru izskaidrojumus, saimniecības un rūpniecības nozaru attīstības vēstures faktus. Vēsturiskās ziņas papildinātas ar fragmentiem no attiecīgā laika preses izdevumiem, daiļliteratūras darbiem, vēsturiskiem materiāliem par apskatāmo tēmu. Grāmata tapusi sadarbībā ar Latvijas Vēstures un kuģniecības muzeju un Rīgas Domi.
Grāmata «Zelta stīgu noslēpums» ir 1996. gadā iznākušā biogrāfiskā darba «Vienas ģimenes fenomens» atkārtots izdevums. Iesaku izlasīt visiem, kas to vēl nav izdarījuši. Tas ir apbrīnojami sirsnīgs un aizkustinošs stāsts par latviešu dzimtu, kuras pārstāvji vairākās paaudzēs glabājuši sevī un nesuši caur vēstures un likteņa pavērsieniem mīlestību uz mūziku. Mīlestību, kas vainagojusies ar neparasti talantīgu māsu trīsvienību, ko kādreiz pazinām vienkārši kā «māsiņas Skrides», kuras ar apbrīnojamo talantu ir nesušas Latvijas vārdu tālu pasaulē. Tas ir stāsts par mīlestību visās tās izpausmēs, pašaizliedzību un darbu, kura dēļ Dieva dots talants pārvēršas par milzīgu spēku.
Lasot šo darbu, radās negaidīta asociācija, likās, ka tēma sasaucas ar kādu populāru jauniešu seriālu, kurā vairākās paaudzēs dzimtas pārstāvjiem piemītošās īpašās spējas (šajā gadījumā muzikālās) koncentrējās trijās māsās, sasniedzot augstāko pakāpi to vienotībā, lai pasaulē vairotu labo. Atšķirība, protams, ir galvenajā faktā, ka šis stāsts nav izdomāts, ka dzimta ir reāla un dzīvo mums līdzās šodien. Šī nejaušā sakritība liek aizdomāties par to, cik bieži, jūsmojot par virtuālajiem tēliem, mēs nenovērtējam līdzcilvēkus.
Trešā B. Eglītes grāmata «Atstumtie», pēc autores vārdiem, sākotnēji veidota kā statistikas krājums par bērnu situāciju Latvijā, vēlāk papildināta ar reāliem dzīvesstāstiem. Šis stāsts ir par bērniem, kuriem dzīvē veicies daudz mazāk nekā māsām Skridēm, – par bērniem invalīdiem, bāreņiem, bezpajumtniekiem, no vardarbības cietušiem. Darbs liek aizdomāties par pieaugušo atbildību un bezatbildību, mīlestību un vienaldzību, kā arī par to, cik daudzas mūsu ikdienas problēmas un nepatikšanas ir sīkas, salīdzinot ar tām traģēdijām, kas jāpiedzīvo daudziem līdzcilvēkiem.
Lai gan grāmatās «Zelta stīgas« un «Atstumtie» runāts it kā par pilnīgi pretējām tēmām, tajās ir daudz kopīga. Galvenais vienojošais, protams, ir mīlestība pret bērnu, kāds tas ir. Lasot šos darbus, mani pārsteidza negaidīta atziņa, ka sabiedrības attieksme pret īpašiem bērniem, gan ģēnijiem, gan grūtdieņiem, bieži ir ļoti līdzīga – vienaldzīga vai pat neiecietīga. Dzīve vienlīdz sarežģīta ir gan vieniem, gan otriem, gan vienā, gan otrā gadījumā pieaugušajiem ir jābūt stipriem un pacietīgiem cīņā par bērna nākotni, pārvarot sabiedrības aizspriedumus.
Šajos darbos ir vēl kāds vienojošs motīvs. Tas ir Latvijas Bērnu fonds, kura darbs maz tiek atspoguļots ikdienā plašsaziņas līdzekļos, bet šajos darbos tas parādās kā reāls palīgs gan morāli, gan materiāli īpaši talantīgajiem bērniem un arī atstumtajiem.
Bauskā Grāmatu svētkos tiekoties ar lasītājiem, rakstniece B. Eglīte atklāja, ka pēc darba «Atstumtie» veidošanas rīkotās tikšanās un radušās pārdomas rosinājušas viņu jaunākajam darbam, romānam «Rīt vairs nelīs», kas balstīts uz patiesiem faktiem, bet pieskaitāms daiļliteratūrai. Visas šīs grāmatas ir atrodamas arī Bauskas Centrālajā bibliotēkā. Novēlu interesantu lasīšanu visiem!
Ar cieņu – M. KAZANCEVA
