Ar steidzīgo un darbīgo mūzikas ierakstu kompānijas «Platforma Records» direktoru Rimantu Liepiņu tikos viņa muzikāli mājīgajā birojā.
Ar steidzīgo un darbīgo mūzikas ierakstu kompānijas “Platforma Records” (PR) direktoru Rimantu Liepiņu tikos viņa muzikāli mājīgajā birojā.
Pretī raudzījās daudzu mākslinieku smaidīgie foto no ceremoniālajiem apbalvošanas brīžiem, tos papildināja mūziķu autogrāfi.
Mūsu sarunas laikā fonā skanēja dziesmas no nesen klajā nākušā grupas “Autobuss debesīs” jaunā dziesmu albuma “…taureņiem, kaijām un spārēm”. Rimanta acīs jaušams prieks par paveikto. Šādas izjūtas nākoties piedzīvot regulāri, jo šopavasar kompānijai “Platforma Records” ir jau sešu gadu jubileja.
Kāds bija pagājušais gads?
– Veiksmīgs. Pirktākie bija Laura Reinika albums “Lidot savādāk” un Talantu fabrikas albums “Zelta izlase”, arī “A-Eiropas” plate gan latviešu, gan krievu valodā. Prieks, ka Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā atzinību saņēma mūsu grupa “R.A.P.” un soliste Ladybird. Pērn sākām strādāt ar “Hobos” albumu, kuram klajā jānāk 1. maijā.
Rit jau trešais realitātes šovs – Fabrikas muzikālais teātris. Kādu prognozējat situāciju nākotnē? Vai arvien vairāk jauno fabrikantu sāks ieņemt Latvijas mūzikas tirgu?
– Jā, manuprāt, tā notiks. Tā ir pozitīva un apsveicama tendence. Pasaulē vairāki slaveni dziedātāji mūziķa karjeru sākuši kā realitātes šovu dalībnieki. Klausītājiem nepatīk rutīna, viņiem vienmēr ir vajadzīgs kas jauns, svaigs. Taču tikai dažiem dalībniekiem no katra šova izdodas ieņemt stabilu vietu.
“Platforma Records” strādā ar jaunajiem fabrikantiem. Vai viņi iegūs stabilas pozīcijas mūzikas tirgū?
– Viss atkarīgs no katra paša, cik liela būs motivācija strādāt. Chilli un Snake bija šovu uzvarētāji, taču Dons un Lily paši ir gatavi cītīgi darboties. Atliek viņiem vēlēt veiksmi.
Laba balss dziedātājam nav pats svarīgākais, ļoti nozīmīga ir skatuves harisma. Var mājās skaisti vienatnē gavilēt, bet ar to vien klausītājus nepiesaistīsi, uz skatuves ir jāprot sevi pasniegt. Parasti tas ir dabas dots talants. Snake, piemēram, gluži vienkārši prot iekarot klausītāju sirdis.
Vērojams, ka fabrikantiem, saskaroties ar sūro mūziķa ikdienu, lielā zvaigžņu slimība ātri noplok. Nav viegli katram pašam par sevi cīnīties.
Vēl kāda mūzikas izdevēju liksta – pirātisms, kas joprojām plaukst un zeļ. Ko domājat par to?
– Situācija ir dramatiska. Pirātiskie mūzikas ieraksti Latvijā sasniedz aptuveni 75 procentus. Taču nelegāla disku pavairošana ir tikai viena problēma. Otra ir mūzikas ierakstu lejuplādēšana no interneta. Pret abām šīm lietām ir grūti cīnīties. Nesen piedalījos reidā, īsā laikā vairākās vietās Rīgā atmaskojām nelikumīgus tirgoņus, viltotie kompaktdiski bija nopērkami pat lielveikalos. Atklājās, ka šo preci pārdod, izsniedzot pat čeku.
Mūzikas ierakstu izdevniecības direktors. Kādas ir izjūtas, veicot šo darbu?
– Darbs ir bezgala interesants, jo nav divu vienādu dienu. Trāpīgi par šo nodarbošanos bija rakstīts kādā grāmatā – ja nekad nevēlies valkāt šlipsi un vēlu iet gulēt, tad šim darbam nederi.
Esmu strādājis arī SIA “AGA” par mārketinga asistentu. Tomēr lielā alga nespēja kompensēt radošās darbības trūkumu. Piekritu Elitas Mīlgrāves aicinājumam pāriet mūzikas lauciņā. Prieks, ka, izdodot mūziku, cilvēkiem varu sniegt pozitīvas emocijas. Paraugoties, piemēram, uz kaislīgajiem Ozola faniem, viņu starojumu, pašam kļūst gaišāk.
Mūzikas izdevniecības direktoram nemitīgi jāseko līdzi novitātēm, jāspēj pieņemt efektīvus lēmumus. Dinamiskā pasaule neļauj snaust, par vietu jācīnās. Ja ir vēlēšanās attīstīt kontaktus ārpus Latvijas, daudz jāceļo, tāpēc regulāri braucu tikties ar kolēģiem ārzemēs.
Dažu mūsu mūzikas ierakstu kompāniju direktori arī paši ir mūziķi. Kā ir ar tevi?
– Ar mani ir citādi. Pēdējo reizi publiski dziedāju bērnudārza ansamblītī. Uzdungot mēdzu tikai vienatnē, braucot savā auto. Kāpēc gan publiski jādara tas, kas nepadodas. Pašam neesot mūziķim, ir vieglāk strādāt, jo spēju mūziku izvērtēt no malas.
Vai izdodas personīgo dzīvi nodalīt no biznesa?
– Divas reizes nedēļā apmeklēju peldbaseinu, spēlēju skvošu un basketbolu. Vairākas reizes nedēļā jāviesojas dažādos sarīkojumos, izklaižu pietiek. Brīvdienās apmeklēt kādus klubus nemaz nevelk. Mani pārņem vēlme mainīt vidi, tāpēc nedēļas nogalē ar draugiem piekopjam aktīvu atpūtu: ceļojam, braucam ar laivām, velosipēdiem, šoziem biju aizrāvies ar sniega dēli. Vairākkārt esmu lēcis ar gumijām, izpletni. Šādas izjūtas dod īstu fīlingu.
Vilina Latgales daba. Ja tas nebūtu tik tālu no Rīgas, celtu tur māju. Atmiņā kāda ainava – vienā pusē Ežezers, otrā skaista ozolu birzs. Ir doma aizbraukt uz Dienvidameriku. Kad biju Meksikā, braucu pa tādu ceļu, pa kuru tumsā pārvietoties ir aizliegts. Man tas bija vilinājums, vēlme pārvarēt sevi.
Vai vilinošs šķita realitātes šovs “Ekspedīcija”?
– Dalību tajā man organizēja paziņas. Es vēlējos iejusties fabrikanta ādā, pabūt kameras otrā pusē. Sajūtas interesantas. Atmiņā palikuši jautrie vakari, sarunas ar cilvēkiem, kuriem ir bagātīga dzīves bagāža. Pēc šova bieži nākas tikties.
“Ekspedīcija” man bija savdabīga paskatīšanās uz savu pierasto ikdienu. Neikdienišķas situācijas lika daudz ko pārdomāt.
