Savdabīgi latviskuma saglabāšanas centri Kanādā ir: Toronto mītošajiem – «Saulaine», Monreālā un Otavā dzīvojošajiem tautiešiem – «Tērvete».
Savdabīgi latviskuma saglabāšanas centri Kanādā ir: Toronto mītošajiem – “Saulaine”, Monreālā un Otavā dzīvojošajiem tautiešiem – “Tērvete”.
Vietējo latviešu draudžu īpašumos notiek vasaras izglītojošās nometnes bērniem un jauniešiem, tur visskaistāk un skanīgāk ielīgo Jāņus. Tur gluži vienkārši dzīvo latvieši.
Vērtība aug
Latviešu luterāņu draudzes īpašumam “Tērvete” nākamgad būs 50 gadu jubileja. 260 akru (104 ha) lielu zemesgabalu Kvebekas provincē Monreālas Trīsvienības latviešu luterāņu draudze 1956. gadā nopirkusi par izdevīgu cenu. Latviešu draudzes ļaudīm 0,5 akru gabali vasarnīcu celšanai pārdoti par vienu Kanādas centu kvadrātpēdā. Tagad to vērtība augusi vismaz desmitkārt, spriež Mārtiņš Sausiņš, Kanādas Baltijas federācijas pašreizējais prezidents. Viņa ģimenes īpašums “Tērvetē” bijis pats pirmais. Pašā “Tērvetes” centrā ir Lielā māja, kur atrodas sabiedriskās telpas, virtuves un izīrējamas istabiņas ciemiņiem. Ir arī telšu vietas.
Vasarnīcas ciematiņā sāktas celt 1957. gadā, un tur apmetušās ap 30 ģimeņu. “Tērvete” atrodas Sarkanās upes (River Rouge) krastos, paugurainē, ko latvieši dēvē par Labrenča kalniem, stāsta Sarma Svilāne, Sausiņu ģimenes tuvākā kaimiņiene, Latvijas vēstniecības Kanādā darbiniece.
Mesties straumē
Dabas ainava šajā vietā atgādina Latviju un atbilst nosaukumam. Sīkam lietiņam smīgājot, izstaigājam cauri ciematiņam. Ejam līdz ūdens vērpetes mētājošam ūdenskritumam netālu no “Tērvetes” robežām – mazā Niagāra, lai ir, ar ko lepoties, joko Mārtiņš.
Mums parāda arī, kur ir Latvijas prezidentes Vairas VīķesFreibergas ģimenes īpašums “Irbītes”. Pavisam neliela kokos ieaugusi mājiņa. Vairs tikai retumis viņai iznāk tur atpūsties, un vizītes laikā tam bija atvēlētas dažas stundas. Dzirdot eskortu tuvojamies, steidzāmies tālāk, lai netraucētu Freibergu ģimenei satikties ar seno dienu draugiem un kaimiņiem.
Sarma Svilāne atzīst, ka, vasarā atbraucot uz “Tērveti”, svēta lieta ir nopeldēties Sarkanajā upē, vienalga, cik silts tobrīd ir ūdens. Tās straume gan ir strauja, gluži kā Abavā pavasaros. Vasaras nometnes dalībnieki pa to brauc ar plostiem. Krācēs arvien kādam gadoties izkrist, tomēr viss vienmēr beidzies labi.
Uzsver pašapziņu
Vasaras nometnes bērniem un jauniešiem “Tērvetē” notiek kopš 1963. gada. Kopš tā laika ik vasaru te latviskā garā skoloti ne mazāk kā 40, bet šogad 68 bērni, un ne tikai no Kanādas vien.
Sniegs vēl klāj zemi, bet bērni jau sapņojot par “Tērvetes” nometni, stāsta Mārtiņš Sausiņš. Tajā notiekot mācības, sirojumi, šķēršļu gājieni, dziedāšana, braukšana ar plostiem un uz siena vezuma, peldēšana, olimpiāde. Programma ir intensīva un fantāziju pilna. Tā ir vislatviskākā nometne Ziemeļamerikā, kur apgūst valodu, tradīcijas, amatus, dzīvesziņas pamatus, māca izjust piederību vecvecāku dzimtenei, lepojas Mārtiņš Sausiņš.
Slaveni ir “Tērvetes” Jāņi. Līgot uz latviešu ciematu brauc no Monreālas, Otavas, arī Toronto. Notiek Jāņu jūdzes skrējiens, dejo kāda no vietējām tautas deju kopām, aplīgotāji izstaigā māju pēc mājas, tiek aizdegts lielais Jāņu ugunskurs, un notiek ballēšanās.
Ar sirdi Latvijā
Mārtiņš Sausiņš 33 gadus strādājis Kanādas valdības institūcijās un varējis 59 gadu vecumā pensionēties. Tāpēc tagad ar vienu kāju un visu sirdi viņš ir Latvijā, kur Talsu pusē pie Laidzes ezera atjauno dzimtas īpašumu. Mārtiņš spriež, ka “Tērvetes” mājiņu varētu pārdot kādam citam latviešu draudzes loceklim, bet bērni iebilst. No Rietumkanādas ciedriem celtais namiņš ir mājīgs un īpaši mīļš Mārtiņa un Lorenas – īstas kvebekietes – bērniem Aleksandram un Katrīnai. Latviešu, franču un angļu valoda šajā mājā skan vienlaikus.
Mārtiņš ņem vērā ģimenes intereses. Ja izlems par dzīvi Latvijā, tad jādomā, ko Talsos darīs dēls, kurš nesen sācis patstāvīgu dzīvi, mācījies filmu studijā, tagad strādā restorānā un sliecas uz medicīnas studijām. Katrīna izmēģinājusi dažādas jomas un pašlaik studē socioloģiju. 21 gadu vecais Aleksandrs gan neslēpj, ka viņam mīļš viss latviskais, patīk spēlēt arī kokli.
Līdz pavasarim
“Tērvetē” ļaudis mēdz apmesties no maija līdz oktobrim. Kopienas padome izstrādājusi norišu plānu, paredzot talkas, dievkalpojumus, nometnes, svētkus. Vakar, 8. oktobrī, ar Monreālas Trīsvienības draudzes Pļaujas svētku dievkalpojumu Lielajā mājā un kopīgi ceptu tītaru ēšanu šī sezona “Tērvetē” beidzās.
Ziemā sniegs te mēdzot būt tik dziļš, ka bez ceļa šķūrēšanas iebraukt nav iespējams, toties esot drošība no svešiniekiem.
Kanādas latvieši puspajokam teic, ka visu mūžu viņi centīgi maksājot tikpat kā dubultus nodokļus: vienus – valstij un vietējai pašvaldībai, otrus – ziedojumus latviešu sabiedrības aktivitāšu nodrošināšanai. Ne no kā nekas nevar rasties, arī piederības apziņa un izpratne ne, kas ir Latvija un latviskums, ko viņi cenšas ieaudzināt bērnos un mazbērnos.
