Katru pavasari ugunsdzēsēji-glābēji ik dienas steidzas dzēst vairākus desmitus kūlas ugunsgrēku, kuros ne tikai nodeg vairāki tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, bet arī cieš un pat iet bojā cilvēki. Šogad kūlas ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta 11. Lai pasargātu sevi un savu īpašumu, kā arī mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības laikus sakopt sev piederošās teritorijas jau rudenī, lai pavasarī nebūtu kūlas, kam degt.
Šī gada kūlas statistika bija īpaši dramatiska, jo tika reģistrēts pēdējos četros gados lielākais kūlas ugunsgrēku skaits – 2769 – un tika iznīcinātas 130 ēkas/būves un viens transportlīdzeklis, kas ir par apmēram 100 ēkām vairāk nekā citus gadus.
VUDG novērojumi liecina, ka pavasaros cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, jo, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas ir sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nav kūlas, kam degt. Pašvaldībām iesakām ne tikai sakopt teritorijas rudenī, bet arī to saistošajos noteikumos iedzīvotājiem noteikt pienākumus teritoriju sakopšanai, kā arī kontrolēt šo nosacījumu izpildi.
Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 «Ugunsdrošības noteikumi» noteic, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Noteikumu 28. punkts paredz, ka atbildīgajai personai ir jāveic pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. panta otro daļu par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar 140 līdz 700 eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar 700 līdz 2900 eiro lielu sodu.
