Rihards Melgailis ir rajona Padomes priekšsēdētājs, Zemgales Attīstības padomes loceklis, septiņus gadus Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs.
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
Rihards Melgailis ir rajona Padomes priekšsēdētājs, Zemgales Attīstības padomes loceklis, septiņus gadus Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs. Pagasta padomē ievēlēts no vēlētāju apvienības «Arāji».
Jūs vienlaikus esat vairākos vadošos amatos. Kā spējat tos apvienot? Vai tas nav traucējis darbam pagastā?
– Protams, visur vienlaikus neesmu varējis būt. Tādēļ man bieži ir bijis jāatšķir svarīgākie pienākumi no mazāk svarīgiem. Kā rajona Padomes priekšsēdētājam man bijis jārēķinās arī ar «dekoratīvo funkciju» – būt klāt dažādās atklāšanās un svinīgos pasākumos. Taču ne uz visiem ielūgumiem esmu varējis atsaukties personīgi. Divos gados, kopš strādāju Padomē, esmu sakrājis vairāk nekā simt dažādu ielūgumu.
Apvienojot darbus, grūtākais man bijis tas, ka pirms kāda jautājuma lemšanas man tajā kārtīgi jāiedziļinās. Pretējā gadījumā es neesmu gatavs pieņemt lēmumu. Nešaubos, ka Vecumnieku pagastu esmu laika ziņā apzadzis. Ņemot vērā to atbildību, ko uzliek rajona Padomes priekšsēdētāja pienākumi, esmu centies būt visās Padomes komiteju un komisiju sēdēs, lai jautājumus izskatītu pamatīgāk.
Es neuzskatu, ka pagasta dzīve manas aizņemtības dēļ būtu cietusi. Vecumniekos ir spēcīga un profesionāla administrācija, tādēļ mana klātbūtne ne vienmēr ir bijusi tik svarīga.
Kā skaidrosit to, ka, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, Vecumnieku pagastā laikā pieteicās vienīgi vēlētāju apvienība «Arāji»?
– Abās iepriekšējās vēlēšanās mums startēja trīs saraksti, taču abas reizes visvairāk vietu padomē ieguva vēlētāju apvienība «Arāji». Šajā padomē esam seši apvienības «Arāji» pārstāvji. Cenšamies deputātu kandidātus izvēlēties tā, lai padomē būtu pārstāvētas visas nozares, vecumu grupas un visa pagasta teritorija. Varbūt tas ir atturējis veidoties vēl citiem sarakstiem. Līdz šim mums nav bijusi nekāda opozīcija, kopā ar pārējo sarakstu pārstāvjiem esam strādājuši kā vienota komanda. Visus lēmumprojektus izstrādājam kopīgi un kopīgi par tiem atbildam.
Jūsu pagastā jau vairāk nekā piecus gadus izdod vietējo avīzi. Kā tas ir sekmējis iedzīvotāju un pašvaldības attiecības?
– Laikraksts tiek izdots tūkstoš eksemplāros. Viens numurs mēnesī – varbūt tas ir par maz. Vislielākās grūtības sagādā avīzes veidošana, jo mums nav darbinieka, kas ar to tieši nodarbotos. Esam daudz domājuši, kā avīzi pilnveidot, lai tajā nebūtu tikai pašvaldības iestāžu darbinieku rakstu. Cenšamies publicēt intervijas, aktuālu informāciju un reklāmu. Protams, tādējādi nevar aizstāt tiešās tikšanās ar iedzīvotājiem. Taču speciālas iedzīvotāju sanāksmes vairs nepraktizējam, tās neuzskatām par lietderīgām.
Kā veicies ar dzīvokļu privatizāciju?
– Visas pagasta pašvaldības dzīvojamās mājas ir ierakstītas Zemesgrāmatā un nodotas privatizācijai. Lielākā daļa dzīvokļu jau privatizēti. Tiesa, ir problēma, kuru neesam varējuši risināt laika trūkuma dēļ. Runa ir par bijušās kopsaimniecības mājām, kas privatizētas par pajām. Nav vainagojušies panākumiem mūsu pūliņi šīs mājas «iedabūt» Zemesgrāmatā. Ir vajadzīga visu īrnieku piekrišana, taču no šo māju iedzīvotājiem nesagaidījām atsaucību un ieinteresētību, tādēļ šis jautājums vēl nav līdz galam nokārtots.
Kas tiek darīts siltumsaimniecības sakārtošanā?
– Mēs gatavojamies realizēt projektu Vecumnieku siltumpiegādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, ir iesniegts pieteikums valsts investīciju programmai 2002. gadam. Četriem gadiem izstrādāts projekts, kas paredz Vecumnieku ciematā atstāt divas lielākās katlumājas (pašlaik septiņas) ar iespēju atjaunot centralizēto siltumpiegādi bijušās kopsaimniecības un arī individuālajām mājām. Projektā paredzēta siltumtrasu maiņa, katlumāju pārbūve, siltummaiņu uzstādīšana visos objektos, lai katrs var regulēt siltuma piegādi un norēķināties par patērēto. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot kredītresursus un valsts investīcijas, būs apmēram 450 tūkstoš latu. Līdzīgs projekts nākamgad noslēgsies Misā. Pirmie divi posmi jau realizēti – ir rekonstruēta katlumāja, nodrošinot kurināšanu ar gāzi, iegādāti siltummaiņi, kas šogad tiks uzstādīti visos objektos. Tad atliks nomainīt siltumtrases. Maksu par siltumu nav plānots paaugstināt, līdzekļu ekonomiju paredzam gūt, samazinot kurināmā, patērētās elektroenerģijas un siltuma zudumus.
Kas tiek darīts, lai cīnītos pret nelegālā alkohola tirdzniecības vietām – «točkām»?
– Pastāvīgi notiek cīņa pret šo tirdzniecību, protams, cik to atļauj likums. Vēršoties pret «točkām», visvairāk traucē likumu nesakārtotība. Ne pašvaldības darbinieki, ne deputāti, ne policisti nav tiesīgi gluži vienkārši iet iekšā «točkās» un «ņemt pie dziesmas» tirgoņus. Likumiem jābūt stingrākiem. Ja drīkstētu, vienu otru reizi šādas «točkas» durvis būtu ar kāju izsperamas un viss, kas atrodas tur iekšā, uzlaižams gaisā. Ar legālā alkohola tirdzniecības ierobežojumiem vien nelegālā pārdošana nebūs izskaužama – tie, kas pērk alkoholu veikalā, uz «točkām» neies, un otrādi.
Kāpēc nevar uzlabot policistu izskatu – staigā apkārt noplukuši?
– Mani visvairāk uztrauc tas, ka policistu darbs pašlaik nav prestižs. Sabiedrībā trūkst cieņas un bijības pret policiju. Bet, lai to panāktu, ļoti svarīgs ir kārtības sargu materiālais nodrošinājums. Ja policistam trūkst degvielas, lai aizbrauktu uz notikuma vietu, ja viņam ir tikai viens telefons kabinetā, tad policists nespēj pildīt savu darbu tā, kā pienākas. Paradokss – pašvaldībām jāuztur Valsts Policija. Arī Vecumnieku pagasta pašvaldība iespēju robežās atvēl līdzekļus degvielai, jau drīzumā esam plānojuši uzlabot mūsu policistu mobilos sakarus, limita robežās apmaksājot sarunas. Būs arī mobilā telefona numurs, uz kuru zvanīt. Varbūt vismaz tādā veidā varēsim nodrošināt operatīvāku policijas darbu.
Vai ir domāts, kā cīnīties pret huligāniem? Autoostā regulāri tiek noplēsti autobusu saraksti.
– Mūsu pagastā šī ir patiešām īpaša problēma. Nožēlojami, ka paši vietējie apzināti posta to, kas vajadzīgs un citu sarūpēts. Acīmredzot tā izpaužas cilvēku audzināšanas sekas. Tiek postīti ne tikai autobusu saraksti, bet arī ceļa zīmes, estrāde, autoosta, ielu apgaismes lampas. Mums ir vairākkārt izdevies pieķert huligānus un viņi samaksājuši par nodarīto postu. Taču gadās, ka dauzoņas nevaram sadzīt rokā, jo posta darbu aculiecinieki gan mēdz paziņot par nekārtībām, bet, kolīdz prasām nosaukt vainīgos, tie netiek izpausti. Taisnība, mums pagastā ir divi iecirkņa inspektori. Bet viņu spēki ir par maziem, lai pilnībā novērstu huligānu izlēcienus.
Vai nevar uzlabot satiksmi uz Bausku, lai nav jābrauc caur Misu un Lambārti?
– Mēs esam vairākkārt runājuši ar pasažieru pārvadātājiem. Taisnajam ceļam Bauska–Vecumnieki ir visnekvalitatīvākais segums, turklāt ir daudz «tukšo posmu», braucēju maz, un pārvadātājiem tas nav izdevīgi.
Kādi ir deputātu ienākumi par darbu padomē?
– Deputāti saņem atalgojumu par nostrādātām stundām gan padomes un komiteju sēdēs, gan gatavojot plānus un projektus. Samaksa ir divi lati par stundu. Atalgojums tiek izmaksāts reizi ceturksnī. «Uz papīra» deputāts saņem vidēji divdesmit piecus latus mēnesī.
Vecumnieku pagasts bija viens no pirmajiem rajonā, kas izstrādāja pagasta attīstības plānu. Kā ar šiem plāniem ir pašlaik?
– Attīstības plāns tika izstrādāts 1996. gadā par pagasta budžeta līdzekļiem. Tas bez labojumiem darbojās līdz 2000. gadam (ieskaitot) un galvenajos vilcienos ir realizēts. Taču šis plāns vairs neatbilst šodienas prasībām un likumdošanai. Pašlaik mācos Latvijas Lauksaimniecības universitātē maģistrantūrā un esmu izvēlējies maģistra darbu par Vecumnieku pagas- ta sociāli ekonomiskās attīstī- bas plāna pilnveidošanu. Ja izdosies šo darbu īstenot, tas būs reāls ieguldījums pagasta nākotnei.
Kādu redzat Vecumnieku pagastu pēc administratīvi teritoriālās reformas?
– Ja būtu nepieciešams apvienoties, tad tikai ar Stelpes pagastu. Mēs neesam krasi reformas piekritēji, lai jau tūdaļ mestos «laulībā». Abu pašvaldību deputāti ir iepazinušies, kā kaimiņiem klājas. Atsevišķās jomās mēs jau tagad sadarbojamies, un, iespējams, perspektīvā varētu tikt izstrādāts komplekss sadarbības plāns. Bet, ja tik tiešām ekonomiskā situācija spiedīs un iedzīvotājiem nebūs iebildumu, mēs varētu ar Stelpes pagastu apvienoties, dzīvot un strādāt kopīgi. Gribu uzsvērt – nav pamata stelpiešu bažām, ka pēc šādas apvienošanās tiktu likvidēta Stelpes pamatskola. Attīstot Vecumnieku pagasta teritoriju, mēs domājam par vienmērīgu paplašināšanos – lai nebūtu tā, ka viss notiek Vecumniekos.
P. S. Izmantoti arī lasītāju jautājumi.
