ALDAI GRASEI Bauskā otrdien, 20. martā, bija nozīmīga jubileja. Ar gaviļnieci ļāvāmies pārdomām par dzīvi.
ALDAI GRASEI Bauskā otrdien, 20. martā, bija nozīmīga jubileja. Ar gaviļnieci ļāvāmies pārdomām par dzīvi.
Pārmaiņu laiks 90. gadu sākumā arī Aldas dzīvē ienesis lielas pārvērtības: “Emocionāli bija ļoti grūti pārdzīvot to, ka darba devējam pēkšņi vairs nav naudas, ko maksāt algā. Vajadzēja domāt, ko citu sākt strādāt.”
Gaviļnieces dzīvē ir apstiprinājies teiciens –, cik sevi izaudzināsi un bezspēcībā nenolaidīsi rokas, tik arī dabūsi. Naudiņa bija vajadzīga, jo Alda viena audzināja meitu Ilzi. “Sievietei piemīt tāda īpašība kā pašsaglabāšanās, viņa turēsies, kā mācēs. Arī mātes instinkts ļoti palīdzēja cīnīties,” atzīst baušķeniece. Viņa turējās un savu panāca.
Pašlaik Alda veic grāmatvedes pienākumus vairākos uzņēmumos. Darbu dara mājās, tādējādi ir iespēja plānot laiku. Vairākas reizes nedēļā viņa brauc uz Codes pagastu, kur dzīvo mamma. Aizved pārtiku, pagatavo maltīti, parunājas un brauc mājup. “Pienākuma apziņa man patiešām ir augsta. Pavasarī un vasarā pie mammas braucu biežāk, patīk rušināties dārziņā. Pie zemītes strādāju ar mēru. Man ir svarīgi prast sadalīt laiku darbam un atpūtai. Gribu pati izaudzēt gurķi un apsēsties zaļā zālē, un to dārzeni arī apēst.
Ikdienā konstatēju, ka laika ir par maz, lai daudz niekotos ap konservēšanu. Ja ir izredzes nopelnīt naudu, tās jāizmanto. Savukārt, lai iespējas ieraudzītu, nemitīgi jābūt atvērtām acīm pret dzīvi kopumā. Es tā cenšos darīt. Visām lietām ir savs laiks,” pārliecināta Alda. Daudz noderīgu atziņu jubilāre smeļoties no psiholoģiska satura grāmatām.
Gaviļnieces uzskats ir šāds: “Jaunajai paaudzei ir jābūt gudrākai par mūsu, citādi nebūs progresa. Prieks, ka meita Ilze ieguvusi augstāko izglītību, cik vien varēju, centos ar naudu palīdzēt. Arī tagad palīdzu viņai atmaksāt dzīvokļa kredītu.” Ilze jau vairākus gadus strādā par SKDS aptauju nodaļas pētījumu vadītāju.
Mamma un meita viena pie otras regulāri brauc ciemos. Reizi mēnesī abas dodas noskatīties kādu teātra izrādi. “Pēc mantas netiecos, man ir svarīga mājas izjūta, lai Ilze un es, kā arī kaķis Mursis justos labi.”
Meita Ilze par mammu: “Bērnībā brīžiem šķita, ka mamma ir pārāk stingra. Tagad saprotu, ka tas bija noderīgi, prata manī ieaudzināt to spītību, bez kuras šodien nevar iztikt. Ar lepnumu varu teikt, ka mamma ir lieliska! Viņa ir prasīga pret apkārtējiem, it īpaši darba lietās, jo pati ir ļoti precīza un kārtīga. Lai arī viņai dzīvē grūti gājis, nav zaudējusi labestīgumu pret apkārtējiem.
