Mammīt, mammīt, es redzēju šausmīgu sapni, tā rīta agrumā sauc meitiņa. «Nomierinies, drostaliņ! Kas tad tur tik briesmīgs varēja būt?» mamma mierina bērnu.
Mammīt, mammīt, es redzēju šausmīgu sapni, tā rīta agrumā sauc meitiņa. “Nomierinies, drostaliņ! Kas tad tur tik briesmīgs varēja būt?” mamma mierina bērnu. “Manā istabā ienāca valdība!” To es tikko dzirdēju televīzijā, šķiet, kādā seriālā. Un nodomāju – tāda alegorija mūslaiku Latvijas situācijai, kad esam tautas balsojuma priekšvakarā… Ar bērna muti runājot patiesība.
Aicinu rīt ikvienu rajonā dzīvojošu pilsoni doties uz referendumu. Kāpēc jāiet? Atbildei izmantošu argumentus, ko šonedēļ otrajā pilsoniskajā forumā izteica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, reģionālās preses “Diena” redaktore, politoloģe Nellija Ločmele, diplomāte, literāte un tikpat kā mūsu novadniece Anna Žīgure un citas personas.
Juta Strīķe, komentējot grozījumus ar valsts drošību saistītos likumos, skaidro, ka Saeimas deputātiem un to pilnvarotām personām būtu bijis iespējams piekļūt operatīvajai informācijai par personām, pret kurām vērstas operatīvās darbības. Nav skaidrs, kas vēl domāts ar pilnvarotajām personām. Dota vaļa gan informācijas noplūdei, gan savējo piesegšanai, lai kļūtu neiespējami atklāt un saukt pie atbildības noziegumu organizatorus.
Juta Strīķe noteikti piedalīšoties referendumā un balsošot, lai šādi grozījumi likumos un, galvenais, šādā sasteigtā veidā, vairs nekad netiktu pieņemti.
Referendumam neesot jēgas, jo likumi esot jau atcelti, tā mums stāsta koalīcijas partijas. Politoloģe Nellija Ločmele uzskata, ka referendumam ir konkrēta juridiska un politiska jēga. Juridiska – tautas veto šādiem drošības likumu grozījumiem vismaz šīs Saeimas laikā. Ir skaidrs, ka valdošā koalīcija gribēs grozīt drošības likumus atkal, referendumā noraidītie grozījumi būs atskaites punkts, vērtējot nākamos.
Politiska jēga – referendums nozīmē “Nē” veidam, kādā valdošā koalīcija apstiprināja šos likumus, – steigā, uzspļaujot iebildumiem. Referendums ir robežlīnija, ko mēs novelkam, un pasakām valdībai un Saeimai – mūsu vārdā tā rīkoties nedrīkst!
Drošības likumi uz mani neattiecas, tas mani neskar – tā bieži dzirdēts sakām. Aplam! Jautājums par drošības un represīvo iestāžu politisko kontroli ir ļoti personisks. Dzīvot valstī ar politiski manipulētām drošības iestādēm ir tas pats, kas dzīvot pagalmā, kurā bez ķēdes staigā nikni dresēti suņi, kas metīsies virsū ikvienam, kuru saimnieks grib saplosīt. Ja aizmirsušies čekas laiki, netrūkst svaigu piemēru. Pensionāre Marija Vidiņa uzrakstīja niknu vēstuli Kalvītim un dabūja krāgā Drošības policiju. Toties Aigara Kalvīša tikko izteiktie draudi valsts finansētajām organizācijām, ka tās saņems pēc nopelniem, ja atļausies kritizēt jaunievēlēto prezidentu Valdi Zatleru, pavisam tieši liek mums atcerēties čekas un Staļina laikus. Autoritārisms Latvijā kļūst draudīgs, tikai mēs to varam novērst, rīt ejot uz referendumu. Vara šajā valstī pēc konstitūcijas pieder tautai.
Referendums pret politiski manipulētu drošības sistēmu ir balsojums par personisko drošību, par cilvēka pamattiesību netraucētu baudīšanu. Tas ir balsojums par valsts drošību, pret politiķu darbību, kas kaitē šai drošībai. 7. jūlijā no pulksten 7 līdz 22 katrs balsstiesīgais būs likumdevējs. Izmantosim šo iespēju!
Vai tad mēs gribam, lai bērni un mazbērni kā šausmīgākos murgus redz valdību savā istabā?
