Šogad aprit 60 gadu kopš mūsu rajona laikraksta dibināšanas.
Šogad aprit 60 gadu kopš mūsu rajona laikraksta dibināšanas.
Turpmāk ielūkosimies laikrakstu numuros, kas iznākuši pirms vairākiem desmitiem gadu. Meklēsim savulaik intervētus rajona iedzīvotājus un centīsimies noskaidrot, kā viņiem sokas pašlaik. Pievērsīsimies arī interesantiem faktiem un notikumiem, kuri gan ir zaudējuši aktualitāti, taču pieder rajona vēstures mantojumam.
Jauna un mērķtiecīga
Bauskas rajona laikraksta “Komunisma Ceļš” 1980. gada 6. janvāra numurā ir publicēta žurnālistes Ilzes Zariņas intervija ar jaunu, daudzsološu frizieri Irēnu Kruļikovsku. Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinā tā (SPK) viņa sākusi strādāt 1974. gadā un jau paguvusi piedalīties vairākos frizieru meistarības konkursos un modelētāju kursos. Jauniņās frizieres fotogrāfija ir bijusi ievietota SPK Goda plāksnē. Tolaik reti kurš iesācējs varēja izpelnīties tādu ievērību.
Intervijā diezgan labi tiek atklāta Irēnas personība. Rodas iespaids, ka jaunā speciāliste ir mērķtiecīga, apveltīta ar radošu iztēli un darbs viņai sagādā prieku.
Mamma avīzē
Irēna joprojām strādā par frizieri, tikai uzvārds viņai ir cits – Šulce. Meistares darbavieta ir “BB saloniņš” Bauskā. Kad atgādinu viņai par 1980. gada publikāciju vietējā presē, Irēna teic: “Šo laikraksta numuru esmu saglabājusi tāpat kā citas informācijas, kurās minēts mans vārds. Laikrakstu izgriezumus rūpīgi krāja mana mamma. Vēlāk viņa materiālus atdeva man, tie joprojām glabājas ģimenes arhīvā. Šad tad esmu rādījusi publikācijas vienpadsmitgadīgajai meitai Paulai. Viņa brīnās: “Tā esi tu, mamma? Un pie tam vēl avīzē!””
Visvairāk Irēnu mulsina publikācijā minētais darba gaitu sākuma gads. “Ja nebūtu to pamanījusi, diez vai atcerētos, ka amatā aizvadīti jau 30 gadi. Šis fakts manī neizraisa skumjas. Vienkārši agrāk nespēju iedomāties, ka arī man kādreiz varētu būt tik solīds darba stāžs,” atzīst meistare.
Cikls atgādina apli
Irēnas Šulces darba biogrāfiju raksturo noslēgts cikls, ko grafiski varētu atainot aplis. SPK viņa bijusi darba ņēmēja, tad – individuāla uzņēmēja, līdz atkal nokļuvusi darba ņēmējas statusā. Ar to friziere jūtas ļoti apmierināta: “Strādāju estētiskā vidē kopā ar jaukām kolēģēm un jūtos harmoniski. Tā bija, arī nokļūstot SPK 70. gadu vidū. Uzņēmumā valdīja progresīvas vēsmas, par darba galvenajiem kritērijiem nosakot kvalitāti un veicinot strādājošo izaugsmi.”
Irēna norāda, ka 30 gadu laikā skaistumkopšanas nozarē pamatvērtības ir saglabājušās, taču ļoti lielas pārmaiņas ir skārušas darba kritērijus un metodes. Jaunas tehnoloģijas un preparāti, radoša brīvība, pakalpojumu spektra paplašināšanās ir nozares attīstības galvenie rādītāji.
Atkal kļūst atvērta
Laikam ritot, ir mainījusies Irēnas attieksme pret publicitāti. Par interviju 1980. gada laikraksta numurā Irēnai esot bijis kluss prieks, taču viņa brīžiem jutusies neērti. Šķitis, ka pārāk tieši sevi atklājusi “apskatei” tūkstošiem lasītāju. Tagad meistare domā, ka šīs izjūtas veicinājis biklums, kas viņai piemitis jaunībā.
Frizieres dzīvē bijis periods, kad viņa apzināti norobežojusies no preses uzmanības: “Mani sāpināja dažas svešu cilvēku negatīvas replikas. Noslēdzos sevī un apsolīju, ka publiski neļaušos atklātībai. Nu jau vairs tā nav. Esmu atvērta un gatava sadarboties.”
Rajona laikraksta abonēšana Irēnas ģimenē ir sena tradīcija. Meistare “Bauskas Dzīvi” izlasa pilnībā, īpaši pievēršoties pirmās, otrās un pēdējās lappuses materiāliem. Viņa iedziļinās publicētajos aforismos, bieži rodot apstiprinājumu savām domām un izjūtām.
Raksturojot “Bauskas Dzīvi”, Irēna Šulce uzsver, ka laikraksts ir kļuvis ļoti demokrātisks šī vārda vislabākajā nozīmē. Viņasprāt, žurnālisti cenšas aptvert dzīves visas jomas, panākot satura daudzveidību.
