Ikdienā mums līdzās ir daudzu profesiju pārstāvji: pārdevēji, šoferi, medicīnas darbinieki, skolotāji, policisti.
Ikdienā mums līdzās ir daudzu profesiju pārstāvji: pārdevēji, šoferi, medicīnas darbinieki, skolotāji, policisti. “Bauskas Dzīves” jaunajā rubrikā stāstīsim par cilvēkiem, kuru darbs nav tik populārs.
Kādam šis amats ir mūža aicinājums, cits neparastu nodarbi veic tikai uz laiku vai arī dara to apstākļu sakritības dēļ.
Lai neklīst pa gaiteņiem
Rajona lielākajās skolās līdztekus tradicionālajiem darbiniekiem ir arī kāda neparastāka pienākuma pildītāja – skolas dežurante. Bauskas 2. vidusskolā šo darbu veic Irina Skromane.
Skolā viņa strādā 11 gadu, par visām mācību iestādes telpu atslēgām atbildīga ir septīto gadu. I. Skromani var saukt par dežurējošo administratori, jo ir ne tikai jāizsniedz vai jāsaņem atslēgas, bet arī jāuzrunā skolā ienākušie svešinieki, jāpalīdz viņiem atrast vēlamo personu. Jāpieskata, kas notiek skolas durvju priekšā, jāvēro, lai pēc zvana neviens audzēknis dīki neklīstu pa foajē.
Bauskas 2. vidusskolā mācās ap 700 bērnu, lielāko daļu Irina ir ielāgojusi, tāpēc, prasot atslēgu, nav nemaz jānosauc vārds vai uzvārds.
Šausmas – nozagta soma!
Arī vairums skolēnu māmiņu un vecmāmiņu ir pazīstamas. I. Skromane atzīst, ka palīdzēt, paskaidrot kaut ko vecākiem neesot sarežģīti. Daudz vairāk laika un psiholoģisko iemaņu jāliek lietā, ja kāda ķibele gadās skolas bērnam. Visbiežāk mazie steidzas pie dežurantes ar “šausmu” stāstiem par pazaudētām vai nozagtām somām, atslēgām, cimdiem, cepurēm. Taču, rāmi izrunājot notikušo, drīz vien atklājas, ka zudušais ir turpat blakus garderobē nolikts, klasē aizmirsts vai nemaz nav no mājām paņemts līdzi.
Dežurējošā administratora svarīgs pienākums ir iezvanīt stundu sākumu un beigas. Jābūt ļoti akurātai, jo skolēni nav apmierināti, ja mācību stunda “pastiepjas” kādu minūti garāka, savukārt skolotājiem nepatīk, ja stundai gadījies sarukt. “Reiz, viesiem skaidrojot, kur iet un ko meklēt, pēkšņi apjautu, ka neatceros, vai esmu iezvanījusi stundas sākumu. Zvanīt vēlreiz? Tad domās, ka jau starpbrīdis. Ja nezvanīšu, daži nemaz neies klasē,” kādu starpgadījumu atceras dežurante.
Skolēni labāki par šoferiem
Katrai maizes rikai ir sava garoza, grūtums ir katram amatam. I. Skromanei skolas dežurējošās administratores pienākumi šķiet patīkami, jo tas ir darbs ar cilvēkiem. Pirms tam viņa strādājusi celtniecībā, kādu laiku bijusi arī Bauskas autoostas priekšniece.
Uzraudzīt 700 skolēnus esot patīkamāk un interesantāk nekā sekot šoferu darbam. Īpašas grūtības savā nodarbē I. Skromane nevar nosaukt. Pie skolas lielā trokšņa jau pierasts. Dažreiz mēdz būt neparedzētas situācijas, taču ar gadiem izveidojusies prasme tajās ātri un pareizi reaģēt. Dežurante ar savu darbu ir apmierināta un tuvākajā laikā nedomā to mainīt.
