Četrus gadus Francijā darbojas sabiedriskā organizācija «Laima». Tajā iesaistījušās ap 60 ģimeņu, kuras sniedz dažādu palīdzību Latvijas bērnunamiem.
Četrus gadus Francijā darbojas sabiedriskā organizācija «Laima». Tajā iesaistījušās ap 60 ģimeņu, kuras sniedz dažādu palīdzību Latvijas bērnunamiem.
Tā ir arī iespēja bez vecāku gādības palikušiem bērniem trīs vasaras mēnešus pavadīt, dzīvojot ģimenēs Francijā.
Piekto reizi Latvijā
Organizācijas «Laima» prezidente Mari Lora Šenebolta kopā ar vīru Žanu Luiju no 10. līdz 18. aprīlim apmeklēja tos Latvijas bērnunamus, kuri pagājušā gada nogalē un šogad saņēmuši «Laimas» palīdzības sūtījumus. To vidū ir arī bērnunams «Annele» Bauskā, kur Šeneboltu ģimene ieradās 16. aprīlī. Šis ir viņu piektais brauciens uz Latviju.
Apmeklēt Bausku un bērnunamu «Annele» Šeneboltu ģimenei ieteikuši Dominiks un Liliāna – francūži, kuri 2002. gada nogalē adoptēja divas «Anneles» audzēknes. Viņas jau dzīvo Francijā, un «Bauskas Dzīve» par to ir rakstījusi. Arī Dominiks un Liliāna ir organizācijas «Laima» biedri.
16. aprīļa pēcpusdiena ciemiņiem bija iespaidiem piepildīta, jo dienu iepriekš iesvētītajā bērnunama kapelā teatralizētu uzvedumu «Es ticu, tas ir Jēzus» rādīja Bauskas Kristīgās pamatskolas ansamblis. Pēc tam viņi bija klāt svētbrīdī, ko vadīja luterāņu mācītājs Aivars Siliņš, piedaloties ērģelniecei Diānai Siliņai un grupai Bauskas draudzes jauniešu.
Pozitīvu nodomu mudināti
«Laima» ir sabiedriska organizācija, kas nesaņem nekādu atbalstu no valsts, uzsver Mari Lora. Viss, ko dara tās biedri, ir tikai viņu labās gribas dēļ. Lai sagatavotu humānās palīdzības sūtījumus Latvijas bērnunamiem, «Laimas» ļaudis vāc ziedojumus, rīko koncertus, labdarības tirdziņus, apstaigā veikalus, aptiekas, skolas. Uzņēmēji, kuri no peļņas ziedo līdzekļus «Laimai», saņem nodokļu atlaides atbilstoši Francijas likumdošanai, piebilst Žans Luijs.
Ģimenes, kuras vasaras brīvdienās varētu pieņemt bērnus no Latvijas, tiek meklētas visā valstī, stāsta «Laimas» prezidente Mari Lora. Informācija vislabāk izplatās to cilvēku vidū, kuri vienu reizi šādu pienākumu jau veikuši. Iesaistās viņu draugu ģimenes, radinieki, un tā iespējams nodrošināt labu atpūtu un patīkamas pārmaiņas bērniem.
Tiek sekmēts, lai ciemos vairākas vasaras pēc kārtas tiktu aicināti tie paši bērni, tad draudzīgās attiecības ar līdzaudžiem ģimenēs nostiprinās. Ir bijuši gadījumi, kad dažas saimes izlēmušas savus vasaras ciemiņus adoptēt. Taču tas nav «Laimas» darbības galvenais mērķis, jo katram būtu jāaug savās mājās, ja vien tādas ir, uzsver Mari Lora.
Trīs brāļi iegūst māsu
Uz jautājumu, kāpēc francūžiem tik simpātiski liekas Latvijas bērni, Žans Luijs atbildēja: «Mums ir trīs dēli, kuriem pašlaik ir 12, 15 un 19 gadu. Ar viņiem aprunājāmies un nolēmām, ka varam dot mājas vēl kādam bērnam – no ārzemēm. Tāpēc pirms vairākiem gadiem rakstījām vēstules dažādu valstu tiesiskajām institūcijām, kas kārto adopcijas lietas. Mums atbildēja vienīgi no Latvijas. Atbraucām, iepazināmies ar ārkārtīgi sirsnīgiem cilvēkiem, sākās sadarbība, un mēs vēlējāmies palīdzēt.»
Tā pirms pieciem gadiem Šeneboltu ģimenē ienāca desmit gadu vecā Agnese, kura kļuva par māsu trim brāļiem. Agnese, kura tagad sevi sauc par Anjēzi, mācās skolā. Tāpat kā daudzi latviešu bērni, arī viņa skaisti dzied un lieliski zīmē, atzīst audžuvecāki. Vai Agnese atšķiras no viņu dēliem? Mari Lora smaidot atbild: «Protams, viņa taču ir meitene!»
Vēlas sniegt labu izglītību
Šeneboltu ģimene dzīvo Puatjē pilsētā, kas atrodas 300 kilometru uz dienvidrietumiem no Parīzes. Žans Luijs vada ceļu būves uzņēmumu, bet Mari Lora ir mājsaimniece. No mājas rūpēm brīvajā laikā viņa jau vairākus gadus bez atlīdzības strādā ar pusaudžiem kristīgajā misijā un vada organizācijas «Laima» darbu. Abi ir pārliecināti, ka spēs saviem nu jau četriem bērniem dot labu izglītību. Tā nav problēma, piebilst Žans Luijs, jo Francijas universitātēs par studijām nav jāmaksā. Turklāt ģimenes ar bērniem saņem ievērojamu valsts sociālo palīdzību.
Dāvināt prieku un laimi
Pagaidām netiek dots solījums, ka brīvdienās uz Franciju varēs doties arī kāds no «Anneles» bērniem. Taču Šeneboltu ģimene neslēpa, ka ir ļoti patīkami just šajā bērnunamā valdošo sirsnību attiecībās. Mari Lora: «Direktors parasti ir administrators, lietišķs cilvēks, bet mēs pamanījām, ka Lilitu Grāvīti bērni mīl, viņa šeit ne tikai strādā, bet būtībā tikpat kā dzīvo. Tam pieskaņojušies arī pārējie darbinieki. Patīkami redzēt, ka «Annelē» viss ir iekārtots tā, lai bērniem būtu labi, un viņi šīs pārmaiņas novērtē.»
Kopā ar organizācijas «Laima» pārstāvjiem Bauskā bija Žans Laurents Prono, jauns francūzis, kurš ir programmas «Eiropa» brīvprātīgais un gadu strādā par audzinātāju Pārgaujas bērnunamā Valmierā. Viņš mācās latviešu valodu un jau var veikt tulka pienākumus. Šādu brīvprātīgo gaida arī «Annele», saka direktore Lilita Grāvīte.
«Bauskas Dzīve» vēlējās noskaidrot, kāpēc francūžu ģimeņu asociācijai dots latvisks nosaukums «Laima». Tās vizītkartē ir simbolisks koks, zem tā zariem spēlējas bērni. «Zinājām, ka tas ir meitenes vārds, tā sauc arī slavenu šejienes šokolādes fabriku. Šokolāde ir saldumiņš, to ēdot, var justies laimīgs. Mēs gribam, lai vairāk bērnu būtu laimīgi,» saka Mari Lora un Žans Luijs Šenebolti.
