Vislielāko vēlīno rudens ziedu pušķi dāvinu atpūtas kompleksa «Miķelis» kolektīvam Gailīšu pagastā par sagādātajiem svētkiem. Mūsu talantīgais un ļoti nopietnais jaunietis Kristiāns 29. oktobrī sasniedza astoņpadsmit gadu slieksni. Ļoti vēlējāmies viņam pateikt, ka nu ir atbildīgs vecums un viņš mums ir ļoti mīļš. Nolēmām šo dienu nosvinēt. Bija vietas un cilvēki, kuri atteica dalīties mūsu svētkos un priecīgajā dienā, par to paziņojot pēdējā brīdī.
Izraudzījāmies daudz dzirdēto, iepriekš neapmeklēto atpūtas kompleksu «Miķelis». Izvēle mūs nepievīla. Lai arī bijām tikai trīs, nevienam nelikās par grūtu mūs pieņemt ar vislielāko viesmīlību. Sirsnīgs paldies mašīnu muzeja gidam par erudīciju, stāstījumu un ieinteresētību savā arodā! Restorānā mūs apkalpoja tik laipni, it kā mēs būtu vienīgie, kas jebkad apmeklējuši šo atpūtas kompleksu. Žēl, ka nevaru viņus nosaukt vārdā, jo nezinu. Vislielākais puķu pušķis ļoti laipnajam un uzmanīgajam viesmīlim, kurš mūs rūpīgi apkalpoja. Paldies meitenei pie kases un pavārītei, kas rūpējās, lai ēdiens būtu īpaši garšīgs.
Varbūt kāds domā – par ko tik ļoti sajūsmināties, tas taču ir viņu darbs un bizness?! Bet darbu var darīt dažādi. Diemžēl neesmu pieradusi pie laipniem, sirsnīgiem cilvēkiem. Daudz apkārt nievu, apvainojumu un nepieklājības. Visvairāk trūkst vienkāršas laipnības un sirsnības. Un izrādās – vajag ļoti maz, lai sirds priecātos un būtu svētki.
