Iecavas novadā ierīko jaunu siltumapgādes sistēmu, pārrokot Iecavas ielas. Vai pēc remontdarbiem plānots «sagrieztās» un «uzlauztās» brauktuves arī pilnā mērā atjaunot vai tās tikai «salāpīs»?
– Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Goldmane skaidro, ka pēc savienojošās siltumtrases izbūves «sagrieztās» un «uzlauztās» ielas tiks gan salabotas, gan salāpītas un atjaunos bruģa segumu.
Vai iespējams paskaidrot, kādēļ veloceliņš, kuru šogad SIA «Vides serviss» izveidoja virzienā no pilsētas uz mazdārziņu kooperatīvu «Mēmele», nav noasfaltēts? Vai tas tā arī domāts ar grants segumu?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs norādīja, ka tas nav veloceliņš, bet pagaidu ietve, lai cilvēki var pārvietoties, kamēr tajā posmā tiks remontēts ceļš. «Šogad tajā celiņā vairāk neko nedarīsim. Lai ierīkotu gājēju celiņu atbilstoši visām prasībām, ir jāizstrādā tehniskais projekts. Projekta izstrāde ir iekļauta Bauskas novada attīstības plānā tuvākajiem gadiem,» skaidro V. Čačs.
Vai tiešām pašvaldības uzņēmuma SIA «Vides serviss» darbiniekiem zāle ar traktoriņu pie daudzdzīvokļu namiem jāsāk pļaut jau pulksten 6.30, kad lielākā daļa iedzīvotāju vēl guļ? Troksnis nenormāls. Kas mainītos no tā, ja to darītu kaut vai pulksten 7.30?
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis norādīja, ka šogad ir liels pļaujamā apjoms, tāpēc darbinieki to dara jau no agra rīta, savukārt dienā ir liels karstums. Viņš atzīmē, ka naktsmiers ir no pulksten 23.00 līdz 6.00, tādējādi pulksten 6.30 ir atļautais laiks.
Dzīvoju Grenctālē, tā saucamajā Rainī, katru dienu dodos uz darbu Bauskā, asfalts, pa kuru ir jābrauc, lai nokļūtu līdz šosejai, ir vienkārši briesmīgs. Iepriekšējos gadus bedres tika aizlāpītas, bet pašlaik ceļš nav izbraucams! Pirms vairākām nedēļām bedres izslaucīja un iepūta tajās melnu piķi, bet pašas bedres neaizlāpīja, laikam pietrūka līdzekļu. Uz asfalta nav iespējams pabraukt, viss ceļš ir vienās bedrēs. Iedzīvotāji ir sākuši braukāt pa blakus esošo zālāju, jo pa brauktuvi pārvietoties nav iespējams.
– Bauskas novada domes saimnieciskās nodaļas būvinženiere Agita Eglinska skaidro, ka ceļu būvnieks, ar ko pašvaldībai noslēgts līgums – SIA «Viona», asfalta bedrīšu remontam masu iepērk no ražotāja (negatavo paši), tālab valstī, sākoties aktīvai ceļu būves sezonai, asfalta masu var nopirkt vien saskaņā ar grafiku. Tā kā bedrīšu remontam nepieciešamā masa ir neliela, tad ar materiāla saņemšanu bija problēmas, bet pēc tam sekoja lietus periods, kurā nevar aizpildīt melnā seguma bedres.
«Mazo gabaliņu neviens neasfaltēs. Pamatojoties uz MK noteikumiem, asfalta bedres ir jāaizpilda līdz 31.jūlijam,» norāda
A. Eglinska.
Bauskā ir novecojis daudzstāvu namu dzīvojamais fonds. Vai pašvaldība kaut kā īpaši nevarētu ieinteresēt kādu uzņēmēju, lai būvētu jaunu dzīvojamo namu Bauskā? Kālab industriālā parka teritorijā nevarētu attīstīt dzīvojamo namu kompleksu? Vai šī ir vien industriālai apbūvei domāta?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs paskaidroja, ka industriālā parka teritorija nav domāta tikai rūpnieciskai apbūvei. Teritorija, kas ir tuvāka Bauskai, paredzēta dzīvojamo māju, t.sk., daudzstāvu dzīvojamo māju apbūvei, tālāk nāk sabiedriskās apbūves teritorija un tikai tad ir rūpnieciskā apbūve. «Pašvaldība būtu ļoti priecīga, ja kāds uzņēmējs uzbūvētu kādu dzīvojamo māju,» teic V. Čačs.
Tomēr par dzīvojamo māju būvniecību Bauskā neviens uzņēmējs pašvaldībā nav interesējies, jo no biznesa viedokļa ir parēķinājuši, ka investīcijas atmaksāsies ļoti, ļoti ilgā termiņā.
Ja tomēr kāds uzņēmējs būtu gatavs būvēt dzīvojamo māju uz pašvaldības zemes, tad pašvaldī- ba varētu iznomāt zemi ar apbūves tiesībām uz 30 gadiem, bet nomas maksu nosaka atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma noteiktajai maksai.
«Ja nebūs valsts atbalsta, tikmēr dzīvojamo māju vai īres namu būvniecība ārpus Rīgas un lielajām pilsētām Latvijā neattīstīsies,» paredz V. Čačs.
Kas tas ir par līdzekli, kas tiek kaisīts, lai atputekļotu grantētās ielas? Vai tas nav kaitīgs mājdzīvniekiem, kuri dodas pastaigās pa atputekļotajām ielām?
– Bauskas novada pašvaldībā uzsvēra, ka šis līdzeklis sastāv no kalcija hlorīda un tas nav kaitīgs dzīvniekiem.
Minētais brauktuvju atputekļošanas līdzeklis pasaulē diezgan plaši tiek izmantots zemes ceļu apstrādei, lai apslāpētu ceļa putekļus un nostiprinātu ceļa seguma virsmu. Šīs vielas izmantošana ceļu apstrādei ievērojami samazina veselības riskus, kas saistīti ar ceļa putekļu regulāru ieelpošanu. Kalcija hlorīds viegli absorbē mitrumu, un to plaši izmanto gan rūpniecībā, gan medicīnā, gan arī kā pārtikas piedevu.
Viela nekairina ādu, tomēr var radīt acu kairinājumu, ja nonāk acīs, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Ja dzīvnieks iekāps kaudzē, kurā izbērts lielāks daudzums materiāla, tas var radīt īslaicīgu kairinājumu ķepām, tāpat saimnieki aicināti uzmanīt savus četrkājainos draugus, lai tie neēd šo materiālu.
Kāpēc Bauskā vecā kinoteātra teritorija ir tik nekopta? Vai privātīpašnieks ir sodīts par īpašuma nolaišanu? Kādus risinājumus pašvaldība redz saistībā ar šo ēku un teritoriju? Otra ēka un teritorija, kas nedara godu Bauskai un tās vizītkartei – pilij – ir bijušā restorāna ēka un teritorija. Ar teritoriju gan, manuprāt, pašlaik nav tik traki. Kas notiek ar šo ēku?
– Teritorija ap kinoteātri pieder privātīpašniekam, un ir uzdots to sakopt. Ja tas netiks izdarīts, tiks piemērots administratīvs sods. Pašvaldība ir uzrunājusi zemesgabala Kalna ielā 9 īpašnieci, lai izstrādā šīs teritorijas detālplānojumu, to sadalot vairākos atsevišķos nekustamajos īpašumos, izdalot teritoriju ap bijušo kinoteātri, bijušo universālveikalu, bērnudārzu, ūdenstorni un divām dzīvojamajām mājām Dārza ielā 5 un Saules ielā 12. Pagaidām zemesgabala īpašniece nav devusi atbildi.
Savukārt, lai pārrunātu jautājumu par bijušā restorāna ēku, tuvākajā laikā būšot tikšanās ar ēkas īpašnieku, skaidro Andra Matuļenko, Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste.
