Vedot bērnu uz bērnudārzu «Zīlīte» Bauskā, konstatējām, ka teritorijā no Salātu ielas puses nav nekāda nožogojuma. Te brīvi var iekļūt, kas vēlas. Nedod, Dievs, notiks kāda nelaime! Kāpēc tiek pieļautas tādas neizdarības?
– Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs paskaidroja, ka teritorija apsekota un līdz gada beigām šī problēma tiks novērsta.
Vai Bauskas novada pašvaldība nav domājusi par Bauskas pils izgaismošanu naktī? Sanāk, ka Bauskā vienīgais izgaismotais ir «monstrs» «Rimi», bet vērtība un zīmols – pils – izcelta ar knapu prožektoru? Kālab nevar kā citviet Eiropā, kur vēsturiskie objekti naktī ir pievilcības magnēti gan vietējiem, gan tūristiem?
– Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību-klientu apkalpošanas vadītāja Ilva Neimane sacīja, ka pašlaik iespēju robežās pils tiek izgaismota. «2021. gadā ERAF projektā plānots prožektorus nomainīt pret jaudīgākiem prožektoriem un izbūvēt pils apgaismojumu no ziemeļu nogāzes puses,» atklāja I. Neimane.
Vai Bauskā tiks būvēts veikals «Lidl»? Vai stratēģiskais izvietojums pie lielceļa A7 – «Via Baltica» – nav uzņēmumam saistošs, vai galvenokārt par labu veikala izveidei tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits?
– SIA «Lidl Latvija» pārstāvis Ingars Rudzītis sacīja, ka pašlaik atturēsies no detalizētākiem veikalu tīkla nākotnes attīstības plāniem. Viņš atklāja, ka pašlaik «Lidl Latvija» aktīvi meklē darbiniekus jaunajiem veikaliem, Bauskai tuvākais atradīsies Jelgavā. Būvētas vēl tiek vairākas tirgotavas Latvijas reģionu pilsētās – Ogrē, Ventspilī, Daugavpilī un citviet, bet Bauskas pagaidām šajā uzskaitījumā nav.
Jauncodē, «Elektriķu» angāros, ir daudz veikalu, taču, lai piekļūtu tirgotavām, jālavierē pa šausmīgu ceļu. Kam pieder šī brauktuve? Vai tā ir pašvaldības apsaimniekošanā? Kad plānots to remontēt?
– Codes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa paskaidroja, ka minētais objekts ir SIA «Bauska MTA» piederoša teritorija, kura tiek izmantota piekļūšanai vairākiem veikaliem. Konkrētajam īpašumam ir noteikts apgrūtinājums – ceļa servitūta teritorija. «Servitūta ceļus uztur tie, kam nepieciešama šī brauktuve, tātad kopīgi visi tie īpašumi, kas izmanto šo ceļu piekļuves nodrošināšanai saviem veikaliem. Tā kā šī ir privātā teritorija, pašvaldība to neuztur. Privātīpašumus uztur īpašnieki,» uzsvēra D. Šķiliņa. Uz iedzīvotāju iesnieguma pamata pašvaldība var aicināt teritorijas īpašnieku novērst problēmu.
Kāpēc pie bērnudārziem, piemēram, Bauskas novada Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, neuzstāda tā saucamos gulošos policistus? Kam jānotiek, lai kāds sāktu domāt?
– Bauskas novada pašvaldības būvinženiere Agita Eglinska paskaidroja, ka visiem bērnudārziem ātrumvaļņi nav nepieciešami. Katru situāciju skatot atsevišķi un pieņemot atbilstošu lēmumu.
Iepirkumā «Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādēs» pieteicās divi pretendenti, no kuriem iepirkuma komisija par saimnieciski izdevīgāko atzina nevis lētāko, bet gan dārgāko piedāvājumu. Turklāt starpība vairāk nekā pusmiljons eiro – 506 545 eiro, arī atsauksmes par šo ēdinātāju nav pozitīvas. Kāpēc pretendenti netiek vērtēti pēc reputācijas? Kādēļ priekšroka netiek dota Latvijas uzņēmumiem?
– Bauskas novada pašvaldības iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis paskaidroja, ka iepirkumos netiek lietots tāds kritērijs kā reputācija, jo neesot algoritma, kā to izvērtēt. «Iepirkumos var vērtēt pretendenta pieredzi, kas arī apliecina tā spēju pildīt līguma prasības. Uzvarējušais pretendents ir Latvijā reģistrēta kompānija. Ja kompānija nav Latvijā reģistrēta, to nedrīkst vērtēt kā trūkumu. Pretendentu var izslēgt no dalības konkursā, ja tas nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu, un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis iepirkuma līgumā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma,» paskaidroja A. Rācenis.
Vecumnieku ugunsdzēsēju depo atrodas ciema centrā, un pagalmā notiekošais ir kā uz delnas redzams. Vairākas reizes esmu bijis liecinieks tam, ka darbinieki, velti nešķiežot laiku dežūrā, mazgā savas personīgās automašīnas. Arī 21. oktobrī ap plkst. 11 kāds vīrs uniformā cītīgi ar «karčeru» (augstspiediena mazgāšanas ierīce – red.) mazgāja savu pelēkas krāsas auto. Vai tiešām VUGD apmaksā rēķinu par izlietoto ūdeni darbinieku personiskajām vajadzībām? Vai VUGD vadība uzskata, ka šāda situācija ir normāla?
– Atbild Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā: «Paldies par sniegto informāciju. Personiskās automašīnas mazgāšana dienesta pienākumu izpildes laikā un posteņa teritorijā nav pieļaujama. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests regulāri veic neplānotas pārbaudes daļās un posteņos, un līdz šim šāda situācija nav konstatēta. Veiksim faktu pārbaudi par saņemto informāciju. Ja tā apstiprināsies, persona tiks saukta pie atbildības.»
