Bijuši gadījumi, kad SIA «Sabiedriskais autobuss» autobusi, iebraucot Rīgā, Daugavu šķērso pa Dienvidu, nevis Salu tiltu. Vai tā drīkst? Vai ir noteikts konkrēts maršruts, pa kuru autobusiem jānonāk līdz Rīgas autoostai?
–Valsts SIA «Autotransporta direkcija» komunikācijas speciāliste Sandra Maļuha skaidro, ka starppilsētu maršrutā Bauska–Rīga galvaspilsētā nav paredzēta neviena pietura, izņemot autoostu. Tādēļ pasažieriem šofera izvēle, pa kuru tiltu šķērsot Daugavu, nevarētu radīt problēmas.
Maršruta Rīga–Bauska aprakstā Dienvidu tilts līdz šim nebija paredzēts, jo šī tilta vēl nebija, kad maršruta apraksts tapa. Pārvadātāji pārbauda iespēju ātrāk iebraukt Rīgā. Dienvidu tiltu lieto gadījumos, ja pie Salu tilta ir sastrēgumi. Kad pārvadātāju un direkcijas rīcībā būs vairāk informācijas par visātrāko iespēju šķērsot Daugavu, to analizēs. Tad arī izvērtēs iespēju reisus vai nu dalīt pa tiltiem, vai visus laist pa Dienvidu tiltu, ja tas ekonomē laiku.
Jau trešo rudeni greideru vai citu līdzināšanu nav sagaidījis grantsceļa gabals, kas pievienojas asfaltam Zorģu ciematā, pagriezienā pa kreisi uz Gāršām, kalniņa galā pie Līvānu mājas. Tagad bedres visā ceļa platumā ir kādu desmit metru garumā, labajā pusē pie Dravnieku īpašuma ir iesēdums. Braukšana te stipri apgrūtināta, slapjā laikā veidojas peļķes un lieli dubļi, traucējot gājējiem. Kad šo gabaliņu varēs pielabot? Šis jautājums no Iecavas novada Zorģu ciemata iedzīvotājiem.
– Atbild Iecavas novada domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs:
«Vēstulē minētais ceļš šogad ir greiderēts divas reizes, par ko pats esmu pārliecinājies. Problēmu pilnīgi atrisināsim, visticamāk, pavasarī, kad bedres izlīdzināsim ar šķembām.»
Vairākas nedēļas Bauskā, Bauzes tirgū, pērku lazdu riekstus – tie ir lieli, lēti un garšīgi. Šonedēļ pajautāju pārdevējai, no kurienes tie nāk, viņa atbildēja – no Ukrainas. Man radās aizdomas, vai to lielums nav saistīts ar izcelsmi un vai kontroles dienests – PVD – pārbaudījis, piemēram, vai rieksti nav radioaktīvi, vai cilvēkiem ir droši tos ēst. Vai Latvijā ir kāda laboratorija, kur riekstus varu pārbaudīt arī privāti, un cik tas maksātu?
– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktora vietniece pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Tatjana Garanča atklāja, ka laikā no pagājušā gada 1. janvāra līdz 2014. gada 16. janvārim caur Latvijas robežu nav ievesta neviena lazdu riekstu krava no Ukrainas. «Ja tie ir no Ukrainas, tos, iespējams, importēja caur kādu citas dalībvalsts robežu, kur tad arī veikta kontrole,» skaidro PVD pārstāve.
Viņa uzsver, ka, saskaņā ar ES spēkā esošiem normatīviem aktiem attiecībā uz radioloģisko piesārņojumu, noteikta pastiprināta kontrole savvaļas sēnēm no Albānijas, Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Lihtenšteinas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Moldovas, Melnkalnes, Norvēģijas, Krievijas, Serbijas, Šveices, Turcijas, Ukrainas. Savukārt lazdu riekstiem no Turcijas noteikta pastiprināta kontrole uz mikotoksīnu (aflatoksīnu) klātbūtni. Saskaņā ar ES Ātrās brīdināšanas sistēmas par pārtiku un barību datubāzē esošu informāciju, nav neviena gadījuma, kad lazdu riekstos būtu konstatēts jebkāds piesārņojums.
Saskaņā ar šo datubāzi, 2013. gadā ir tikai viens ziņojums par produkta radioaktīvo piesārņojumu – gailenēm no Ukrainas. Minētās gailenes nebija vestas uz Latviju.
