Latvija šodien, 29. martā, iesniedzot ASV Valsts departamentā Vašingtonā pievienošanās NATO ratifikācijas līgumu, juridiski kļūst par NATO jeb Ziemeļatlantijas alianses pilntiesīgu dalībvalsti.
Latvija šodien, 29. martā, iesniedzot ASV Valsts departamentā Vašingtonā pievienošanās NATO ratifikācijas līgumu, juridiski kļūst par NATO jeb Ziemeļatlantijas alianses pilntiesīgu dalībvalsti.
Ar šo notikumu Latvijas pašvaldību darbiniekus un reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistus NATO mītnē Briselē tās pārstāvji sveica 17. martā.
Roberts Vīvers, Valsts attiecību un politisko lietu nodaļas vadītājs, uzsvēra, ka aizsardzības garants Latvijai tagad būs Ziemeļatlantijas līguma 5. pants. Tajā teikts: “Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka lietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”
R. Vīvers akcentēja, ka 29. marts ir patiesais datums, kad Latvija pievienojas NATO. Savukārt ceremoniālais brīdis NATO mītnē Briselē paredzēts piektdien, 2. aprīlī. Tad arī jaunās septiņas dalībvalstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Slovākija, Bulgārija, Rumānija – tiks uzņemtas NATO saimē. Tūlīt pēc tam notiks ārlietu ministru sanāksme, kurā pirmo reizi līdzvērtīgā statusā piedalīsies visu 26 dalībvalstu ārlietu ministri. “Latvijas diplomātiem tagad būs iespēja nobloķēt kādu jautājumu, ja tas nepatiks,” tā R. Vīvers.
Šodien, 29. martā, NATO gaisa spēki sāk patrulēt Baltijas gaisa telpā, sākot tās apsargāšanu. R. Vīvers uzsvēra, ka tā tagad ir NATO gaisa telpa.
Savukārt Mihaels Rūle, Politikas plānošanas un runu rakstīšanas nodaļas vadītājs, norādīja, ka NATO par vienu no apspriežamajiem jautājumiem uzskata, kā sadalīt NATO un Eiropas Savienības atbildību un sadarbības ar Krieviju attīstīšanu.
Mihaels Rūle ir NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shēfera runu rakstītājs.
