No desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīm lielākais sieviešu īpatsvars zinātnē ir Latvijā, atzīts Eiropas Komisijas jaunākajā ziņojumā par sieviešu zinātnieču situāciju nosauktajās valstīs.
No desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīm lielākais sieviešu īpatsvars zinātnē ir Latvijā, atzīts Eiropas Komisijas jaunākajā ziņojumā par sieviešu zinātnieču situāciju nosauktajās valstīs.
Tajā pašā laikā Latvijā ir viszemākie izdevumi izpētei un attīstībai.
Šo pētījumu izstrādājusi Austrumeiropas sieviešu ekspertu grupa “Enwise” (Enlarge Women in Science to East – dodot sievietēm uz Austrumiem lielākas iespējas zinātnē).
Čehijā – zemākā līdzdalība
Pētījumā teikts, ka no apskatītajām valstīm vislielākais sieviešu īpatsvars zinātnē, pēc 2001. gada datiem, ir Latvijā, kur tas pārsniedz 50 procentu. Nākamais augstākais rādītājs ir Lietuvā un Bulgārijā, bet vismazākā sieviešu līdzdalība zinātnē ir Čehijā – nepilni 30 procenti. Deviņās no desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīm sieviešu īpatsvars ir lielāks nekā vidēji 15 Eiropas Savienības (ES) valstīs, kur sieviešu īpatsvars zinātnē ir ap 30 procentiem.
Slovēnijā – vislielākais finansējums
Vislielākie izdevumi izpētei un attīstībai no desmit minētajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir Slovēnijā – vairāk nekā 40 tūkstoš eiro uz vienu zinātnieku gadā. Savukārt vismazākie izdevumi ir Latvijā, Bulgārijā un Rumānijā. Piecpadsmit ES valstu vidējais rādītājs ir 180 tūkstoš eiro uz vienu zinātnieku gadā.
Pētījumā secināts, ka desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīs aptuveni 38 procenti no visiem zinātniskajiem darbiniekiem ir sievietes, taču lielākā daļa sieviešu ir nodarbinātas jomās, kuru izpētē un attīstībā tiek ieguldīts mazāk līdzekļu.
Tiek norādīts, ka nepietiekamie resursi un neattīstītā infrastruktūra kavē visas jauno zinātnieku paaudzes attīstību. Taču vīrieši trīs reizes biežāk nekā sievietes ieņem augstākos akadēmiskos amatus.
Dzimumu nevienlīdzība
zinātnē – līdz ar tās kapacitātes palielināšanos
Pētījuma autori uzsver, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīs pāreja uz tirgus ekonomiku ir radījusi krasas pārmaiņas zinātnē. Lai gan šajā pārmaiņu laikā sieviešu pozīcijas zinātnē, vērtējot pēc kvantitatīvajiem rādītājiem, ir visai spēcīgas, daudz nelabvēlīgākas tās ir, ņemot vērā kvalitatīvos rādītājus.
Analīzē konstatēts, ka pat valstīs, kur sieviešu un vīriešu īpatsvars zinātnē ir aptuveni vienāds, dažādos zinātnes sektoros pastāv ievērojamas dzimumu atšķirības un sievietes ir mazāk pārstāvētas konkurētspējīgākās un lielākus līdzekļus piesaistošās jomās.
Analizējot ģeogrāfiskā griezumā, lielākais sieviešu īpatsvars ir valstīs, kur ir niecīgākais zinātnieku skaits un mazāk izpētes un attīstības izdevumu uz vienu zinātnieku – Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā. Tas parāda, ka dzimumu nevienlīdzība zinātnē palielinās līdz ar tās kapacitātes paaugstināšanos.
Ziņojumā secināts, ka sievietes ir mazāk pārstāvētas zinātņu akadēmiju un universitāšu augstākajos amatos. Lai gan lielākā daļa (54%) pasniedzēju ir sievietes, tās ieņem zemākās akadēmiskās pozīcijas.
Rekomendācijas EK
Ekspertu grupa iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) vairākas rekomendācijas, kā arī aicinājusi Eiropas Ministru padomi un Eiroparlamentu sniegt šī jautājuma risināšanai politisku atbalstu. EK būtu daudz aktīvāk jāinformē par finanšu līdzekļiem, kas paredzēti sieviešu iesaistīšanai pētniecībā. Uzmanība jāpievērš arī mācībām projektu izstrādē un vadībā, uzskata “Enwise”.
Savukārt plašsaziņas līdzekļu uzdevums būtu pozitīvi atspoguļot zinātniskās pētniecības nozīmi un lomu, tādējādi ceļot tās prestižu sabiedrībā.
Grupas darbā piedalījās arī Latvijas pārstāve – Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes nodaļas vadītāja Maija Bundule.
Pētījumā ietvertas desmit valstis: Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Sagatavots, izmantojot aģentūras LETA ziņas
