No šī mēneša Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē, Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji vienmēr pulcējas prezidējošajā valstī (tagad – Francijā), bet Eiropas Padomes centrs vienmēr nemainīgi ir Eiropas pilī Strasbūrā.
No šī mēneša Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē (EP). Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji vienmēr pulcējas prezidējošajā valstī (tagad – Francijā), bet Eiropas Padomes centrs vienmēr nemainīgi ir Eiropas pilī Strasbūrā.
Piedāvājam sarunu ar Latvijas priekšstāvi Eiropas Padomē – tās Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedru JURI SINKU.
Acīmredzot Eiropas Padomē apvienotas visas Eiropas valstis…
– Gandrīz visas līdz pat Urāliem. Jaunākās, ko uzņēmām, ir Azerbaidžāna un Armēnija. Bet Dienvidslāvija un Baltkrievija vēl nav uzņemtas.
Kas tagad ir Eiropas Padomes uzmanības centrā?
– Eiropas Padome tika iecerēta kā Eiropas ANO, kam būtu jānovērš karu atkārtošanās iespēja. Tāpēc karš Čečenijā ir viens no svarīgākajiem un joprojām neatrisinātiem jautājumiem. EP galvenais darbs – demokrātijas un cilvēktiesību ievērošana, pie kurām, es vienmēr atkārtoju Rietumu kolēģiem, pieder arī nāciju pašnoteikšanās tiesības. Krievija, kurai ir grūtības ar čečeniem un citām savas federācijas tautām, to nevēlas pieņemt.
Kāda ir Latvija Eiropas Padomes vērtējumā?
– Ir izveidota pārraudzības komisija, kura sistemātiski pārbauda dalībvalstis, kā tās tiek galā ar saistībām, kuras uzņēmušās iestājoties. Latvija EP ir no 1995. gada sākuma. Pēdējos gados mūs vairākkārt apciemojuši, novembrī vēl ieradīsies un tad savu vērtējumu dos referenti Terijs Deiviss un Gunārs Jansons. Diemžēl triju gadu laikā viņi nav nonākuši līdz slēdzienam. Es šajā laikā esmu bijis pārraugs Čehijā, Slovakijā un Maķedonijā un par visām atzinums sniegts.
Vai tas Latvijai var būt arī nosodošs?
– Katrai valstij ir sava «uts». Visvairāk jau postkomunisma zemēs, esmu to pieredzējis Horvātijā, bet arī par «vecajām» demokrātijas valstīm nevar teikt, ka viss notiek pēc priekšrakstiem. Lielbritānijai ir Ziemeļīrija, Vācijā – uzbrukumi kurdiem. Latvijā nudien nav iedomājami uzbrukumi cittautiešiem. Kāpēc Eiropai tā būtu jākoncentrējas uz Latvijas problēmām? Viens angļu sociālists ir «piesējies» mūsu valodu likuma noteikumiem, bet galvenais Eiropas Padomes uzdevums ir konstatēt, sniegt palīdzību. Galvenais, lai valsts ir demokrātiska un uz pareizā attīstības ceļa.
Kādas būtu, kā izteicās mūsu ministru prezidents, «Latvijas vienreizējās iespējas» prezidentūras laikā?
– Vispirms tas ir prestiža jautājums. Bet ir arī politiski un gluži praktiski mērķi.
Šai organizācijai, tāpat kā demokrātiskai valstij, ir sava valdība – Ministru Komiteja –, kuru veido valstu ārlietu ministri un savs parlaments – Parlamentārā Asambleja –, kurā ietilpst valstu deputāti (no Latvijas seši). Starp abiem šiem veidojumiem izveidojusies diezgan plata un dziļa plaisa. Kad izpildvara sāk nerēķināties ar likumdevēju, tas nacionālai valstij jau būtu bīstami. Vēsturisks Latvijas panākums būtu, ja Indulim Bērziņam, kurš pusgadu būs Ministru Komitejas vadītājs, izdotos šo plaisu samazināt.
Labs darbs būtu vēstniecību atdošana Francijā un Itālijā visām trim Baltijas valstīm. Tās ir Krievijas rokās, kaut gan tai nav neviena juridiska īpašuma dokumenta. Mēs tās neprasām no Krievijas, jo tieši Francija un Itālija savulaik ēkas un zemi nelikumīgi nodeva PSRS. Tagad tās prasām atpakaļ.
Skaidrojums
Eiropā ir trīs padomes, kuras nevajadzētu jaukt:
Vispirms Eiropas Padome (EP), kas ir starptautiska cilvēktiesību organizācija ar 43 dalībvalstīm, jāspēj atšķirt no Eiropas Savienības, kas ir 15 valstu politiska un ekonomiska savienība. Kaut arī karogs abām ir viens – zils ar divpadsmit zvaigznītēm.
Eiropas Padome vēsturiski ir pirmā organizācija (no 1949. gada), kas radās, lai nepieļautu jaunus karus Eiropā, un vēlāk iestājās par cilvēktiesībām;
Eiropas Savienības (ES) padomē ietilpst dalībvalstu galvas (vai premjeri) un Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, parasti viņi pulcējas divreiz gadā (tagad 8. decembrī Nicā), lai izlemtu kardinālus ES attīstības jautājumus;
Eiropas Savienībai ir vēl viena – Ministru Padome. To veido ES dalībvalstu attiecīgo jomu ministri, kas lemj par saimnieciskajiem jautājumiem.
Laikraksta lappusēs «Pasaule notikumos un vērtējumos» publicēto informāciju par Eiropas Savienību sagatavojis Saeimas ES Informācijas centrs. Izglītojošās informācijas sniegšanu apmaksā Zviedrijas valdība Baltijas valstu gada programmas ietvaros.
